Tomēr šā gada jūlijā būvfirma atzīta par maksātnespējīgu un jau pirms aptuveni gada cedējusi trešajām personām tiesības atprasīt labvēlīga Zviedrijas tiesu instanču sprieduma gadījumā pietiesātos zaudējumus. Tādējādi būvfirmas kreditori nesaņems ar tiesas spriedumu par labu būvfirmai piedzītos 2,7 miljonu zviedru kronu (180 900 latu) zaudējumus, aģentūra LETA uzzināja uzņēmuma administratora birojā.
1998.gadā Uzņēmumu reģistrā reģistrēto būvfirmu "Laval un partneri" pēc SIA "Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra" iesniegtā pieteikuma Rīgas rajona tiesa par maksātnespējīgu atzina šā gada 21.jūlijā. Par administratoru tika iecelts Andris Aizpurs.
Administratora birojā aģentūra LETA uzzināja, ka tolaik vēl iespējamā sprieduma rezultātā radītā prasījuma tiesības trešajām personām ar cesijas līgumu nodotas pirms pusotra gada, taču birojā, norādot uz līguma konfidencialitāti, attiecās atklāt, kam patlaban ir tiesības saņemt naudu no Zviedrijas arodbiedrībām.
Patlaban arī netiek plānots apstrīdēt cesijas līgumu, jo administratoram likums paredz tiesības šādu prasību celt sešu mēnešu termiņā pirms maksātnespējas atzīšanas.
"Laval un partneri" ir ap 20 kreditoriem. Lielāko kreditoru prasījumu daļu veido darbiniekiem neizmaksātie atlaišana pabalsti un algas par pēdējiem mēnešiem. Līdzekļus šiem norēķiniem plānots rast, pārdodot uzņēmuma mantu, kā arī netiek izslēgta iespēja vērsties Maksātnespējas administrācijā, lūdzot izmaksāt naudu no darbinieku prasījumu garantiju fonda.
Latvijas Ārlietu ministrija apsveic Zviedrijas darba tiesas spriedumu un ir gandarīta, ka tiesiskais strīds starp Latvijas uzņēmumu un Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību ir atrisināts, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas spriedumā noteiktajiem pamatprincipiem.
Tiesas spriedums atbilst Latvijas valdības pozīcijai, ka arodbiedrībām ir tiesības uz kolektīvu rīcību, aizstāvot strādājošo tiesības. Tomēr šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet cīņu pret citas ES dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū.
Latvijas valdības nekavējoša iesaiste strīda risināšanā novērsa līdzīgu gadījumu atkārtošanos attiecībā uz citu jauno ES dalībvalstu uzņēmumu diskrimināciju Iekšējā tirgū.
2004. gada jūnijā izraisījās strīds starp Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību un Latvijas uzņēmumu “Laval un partneri”, kas 2005. gada 29.aprīlī nonāca izskatīšanā Eiropas Savienības tiesā prejudiciālā nolēmuma saņemšanai. Latvijas valdība 2006. gada 10.janvārī pieņēma lēmumu iesaistīties lietā, atbalstot brīvas pakalpojumu sniegšanas tiesības Eiropas Savienībā un nosūtot ES tiesai savus rakstiskos apsvērumus. ES tiesas 2007. gada 18.decembra spriedums pamatos atbilda Latvijas valdības pozīcijai un bija labvēlīgs Latvijas uzņēmumam.
Latvijas pozīcija lietā nemainīgi ir bijusi, ka minētajā konfliktā ir novērojami Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49.panta (brīva pakalpojumu kustība) pārkāpumi. Attiecīgais pants aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību citu dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību citā Kopienas dalībvalstī. Šeit tiek pārkāpts arī EK dibināšanas līguma 12.pants (diskriminācijas aizliegums pilsonības dēļ). Latvija uzskatīja, ka, iespējams, Zviedrija ir nepilnīgi ieviesusi direktīvu Nr. 96/71 par darbinieku nosūtīšanu veikt darbu pakalpojumu sniegšanas ietvaros, kuras mērķis ir radīt godīgu konkurenci iekšējā tirgū.
(papildināta 1. un ar 2.-5. rindkopu)