oktobrī. Visticamāk, ka tas tiks pieņemts ar opozīcijā esošā Jaunā laika (JL) un Saskaņas centra (SC) balsīm — komisijas vairākums ir atbalstījis vairākus JL deputāta Arta Kampara priekšlikumus, kuru vidū ir arī ierosinājums novadu karti tomēr apstiprināt Saeimā, skatot šo likumu 3.lasījumā.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir viens no galvenajiem ar pašvaldību reformas īstenošanu saistītajiem likumiem. Tas būs tagad spēkā esošā administratīvi teritoriālās reformas likuma vietā, pret ko arī iebilst ZZS. Pēc A.Kampara ierosinājuma ir arī noteikti novadu veidošanas nosacījumi. Tie paredz, ka novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā 4000 iedzīvotāju, ir vismaz viena apdzīvota vieta ar vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, attālums no ikvienas vietas novadā līdz centram nepārsniedz 50 kilometru un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz centram. Taču projekts arī paredz izņēmumus, ja kāds novads vienam kritērijam neatbilst. Ir paredzēts, ka novada centru nosaka novada dome.
Nav vienotas politikas
Vairāku pašvaldību un iedzīvotāju prasības pieteikumi Satversmes tiesā, apstrīdot novadu veidošanu pretēji to gribai, ir tikai viens no iemesliem, kāpēc ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis pašvaldību reformai neparedz uzvarošas beigas. "Tie, kas to putru ievārīja, sāk ņemt atpakaļgaitu, bet lai viņi paši noved to lietu līdz galam," sacīja A.Brigmanis, pieļaujot, ka nākamā gada 6.jūnijā paredzētās pašvaldību vēlēšanas var arī nenotikt jauno novadu teritorijās. Tās ir jāizsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas tajā brīdī spēkā esošajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā.
A.Brigmanis kā reformas šķēršļus minēja arī mazo skolu, pasta nodaļu likvidēšanu, satiksmes autobusu slēgšanu un nesakārtotos ceļus uz novadu nomalēm. Tam JL deputāts A.Kampars varot piekrist, uzskatot, ka pašvaldību reformas īstenošanā neesot vienotas valdības politikas "un viena roka nezina, ko dara otra". Pašvaldības savu attīstību neskata nākotnes kontekstā, bet gan saņemot katra savus 200 000 latu, kas paredzēti novadā iekļautajām pašvaldībām, un "tikai ceļ katrs savu sporta halli," secina A.Kampars.
Taču JL atbalsta reformas pabeigšanu, lai tādējādi īstenotu to, ko sāka
Einara Repšes (JL) valdība. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs
pieļāva, ka reformas projektiem būs arī SC deputātu balsis, ja tiks
ņemti vērā šīs frakcijas ierosinājumi par novados iekļauto pagastu
iedzīvotāju iespējām pašiem ietekmēt pārvaldes veidošanu. Pretēji ZZS
frakcijas vadītāja A.Brigmaņa aizdomām, ka Tautas partija, kas vairākus
gadus ir bijusi atbildīga par pašvaldību reformu, tagad gribētu tikt no
tās vaļā, TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis apgalvo ko citu — ja
reforma nebūtu jāveic tādos pretestības apstākļos un tagad jau būtu
novadi, varbūt cilvēki nebūtu pametuši laukus un nevajadzētu slēgt ne
skolas, ne autobusu maršrutus, jo lielākās pašvaldībās varētu
nodrošināt attīstību.
Lūzums jau panākts
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) par lūzuma punktu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā uzskata jau pavasara sesijā pieņemto likumu par rajonu pašvaldību reorganizāciju, kas nozīmē, ka atpakaļceļa vairs nav. Grūtākais, viņaprāt, būs panākt vienošanos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu nākotnē. Taču tur, kur ZZS redzot problēmas, pēc E.Zalāna domām, ir iespējams rast risinājumus. "Nākotne ir tāda, kādu mēs to veidojam. Čīkstēšana un vaidēšana vienmēr noved pie negatīva rezultāta," uzskata ministrs, kurš, piemēram, domā, ka arī par 200 000 latu dotāciju ir iespējams iegādāties pašvaldību autobusus. Ministrs redz iespēju lielā novadā saglabāt mazās skolas, ja pašvaldības deputāti par to vienojas.
E.Zalāns pieļauj atsevišķu politisko spēku mēģinājumus radikāli mainīt novadu karti, kuras pēdējā versijā ir 112 pašvaldību, taču viņa viedoklis ir, ka atkāpēm no tās ir jābūt minimālām. Ministrs atgādina, ka pašvaldībām lēmumi par novadu veidošanu ir jāpieņem vēlākais līdz martam, kad vēl ir cerības saņemt arī 200 000 latu dotāciju, kas citādi tām tiks tikai pēc vēlēšanām, un tad jau šīs naudas saņēmējs būšot jaunā novada dome. "Ja valdība noturēsies, tad šogad reformas likumi tiks pieņemti," ir pārliecināts E.Zalāns.