ZZS frakcijas deputāti - Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Ingrīda Ūdre un Andis Kāposts -, kā arī Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka likuma neizskatīšana būtu "Saeimas deputāta balsojuma diskreditācija".
Vēstulē Segliņam deputāti lūdz izskatīt likumprojektu vēlreiz, nemainot tajā pantu formulējumu, kas paredzēja čekas maisu publiskošanu.
Ozoliņš aģentūrai BNS sacīja, ka esot runājis ar Segliņu un viņš teicis, ka čekas maisu jautājumu šī Saeima neskatīšot, tādēļ deputāti sagatavojuši vēstuli Juridiskajai komisijai.
Ar Segliņu aģentūrai BNS pagaidām neizdevās sazināties.
Jau vēstīts, ka Saeima jūnijā nolēma atkārtoti Valsts prezidentes atdotos grozījumus par čekas maisu publiskošanu izskatīt 26.oktobra Saeimas sēdē. Tādējādi par čekas maisiem parlaments lems pēc Saeimas vēlēšanām, taču vēl vecajā parlamenta sastāvā.
Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš aģentūrai BNS iepriekš paskaidroja, ka priekšlikums sagatavots, lai čekas maisu jautājums netiktu izmantots priekšvēlēšanu laikā un varētu sagatavot atbilstošus grozījumus likumā. Viņš pauda pārliecību, ka nekas netiks mainīts un maisi tiks publiskot 1.novembrī, kā to iepriekš paredzēja likums.
Grozījumi likumā par VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu paredzēja čekas maisu saturu publiskot no 1.novembra oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ar plašu paskaidrojuma rakstu par publicētajiem materiāliem.
Saskaņā ar likuma grozījumiem bija paredzēts publicēt informāciju no VDK uzskaites kartotēkām, norādot aptuveni 4500 cilvēku vārdus, uzvārdus, tēvavārdus, dzimšanas datus, segvārdus, savervēšanas laiku, darbavietu savervēšanas laikā un izslēgšanas laiku, ja tāds ir.
Atdodot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidente norādīja - viņa jau pirms diviem gadiem uzsvērusi, ka, publicējot visus kartotēkas datus bez izņēmuma, tiks skartas to personu intereses, kuras sadarbojās ar PSRS drošības iestādēm organizētās noziedzības, korupcijas un citu smagu noziegumu apkarošanā, kam nebija nekāda sakara ar VDK darbību ideoloģiskajā jomā un represijām pret disidentiem un cīnītājiem par Latvijas neatkarību.
"Šādu personu datu publicēšana, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā konkrētā persona ir piedalījusies, varētu apdraudēt viņu personiskās dzīves neaizskaramību un fizisko drošību, bet tiesiskās paļāvības principa neievērošana - ietekmēt Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbību ar savu aģentūru," rakstīja prezidente.
Arī pārskatītajā likumā Saeima nav panākusi diferencētu pieeju VDK dokumentu izmantošanai un publicēšanai "tā, lai sabiedrības ieguvums būtu samērojams ar konkrētu indivīdu aizskartajām tiesībām, kuras aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Latvijai saistošie starptautiskie cilvēktiesību akti".
Prezidente norādīja, ka 90% gadījumu VDK aģentu kartītes satur tikai ziņas par personas datiem, vervēšanas laiku un vietu, bet nesatur norādes par notikumu un apstākļu kontekstu, kādos personas dati ir parādījušies kartotēkā. "Latvijas valsts rīcībā diemžēl nav VDK aģentu lietu, kas ļautu izdarīt secinājumus par sadarbības motivāciju, pakāpi un apstākļiem," secināja Vīķe-Freiberga.
Viņa arī atgādināja, ka 1994.gadā pieņemtais likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" paredzēja bijušajiem VDK aģentiem iespēju nekandidēt uz amatiem, kurus tiem tika aizliegts ieņemt, un tādā gadījumā šo personu vārdi netiktu publiskoti.