ZZS līdz valdībai vēl tālu

To var noteikt dažādi apstākļi - arī procesi Eiropā. Lisabonas līguma grozījumus, kas nepieciešami, lai Eiropas dalībvalstis varētu atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušos partnerus, visās valstīs plānots ratificēt līdz jūlijam. Tas nozīmē, ka Latvijai vēl ir iespēja kādu laiku paskatīties, kā šis process notiek citās zemēs. Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK nav pret sadarbību ar ZZS. Viens no Nacionālās apvienības līderiem Gaidis Bērziņš Dienai atgādināja, ka TB/LNNK tāpat kā Vienotība jau ir strādājusi kopā ar ZZS, kā arī vienmēr teikusi, ka ir nepieciešama pēc iespējas plašāka latvisko partiju koalīcija. Tajā pašā laikā šai situācijai ir arī otra puse, ko minēja VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einars Cilinskis - viņaprāt, nebūtu labi risināt šo jautājumu «caur šantāžu», un tā nevarētu būt valstiska pozīcija, ja attieksme pret līguma grozījumu ratifikāciju tiek vērtēta atkarībā no tā, vai frakcija tiek vai netiek aicināta koalīcijā. A. Brigmanis to skaidrojis ar nepieciešamību uzņemties atbildību un iegūt iespēju ietekmēt budžeta veidošanu, ja reiz ZZS atbalstītu tik svarīgu lēmumu. Tiesa, kamēr Latvija nav eirozonā, līguma grozījumi mūsu valsti neskartu.

Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers joprojām ir nepiekāpīgs savās pozīcijās, un ZZS iekļaušana koalīcijā vēl aizvien šai partijai ir sarkanā līnija. A. Brigmanis gan ir apgalvojis, ka Aivars Lembergs, kura lielā ietekme iepriekš bija galvenais iemesls sarkanās līnijas novilkšanai, politiskajos procesos vairs nepiedalās, citas partijas tam īsti netic. A. Lembergs arī apciemo ZZS deputātus parlamenta ēkā, bet ZRP un ZZS frakcijas ir vienā stāvā. V. Zatlers sarunā ar Dienu nevēlējās analizēt kāda konkrēta politiķa darbību, bet runāt par jaunu politisko kārtību, uz kuru jātiecas. Viņaprāt, ir jābeidz prakse, ka valdības pašas sevi gāž un mainās ik pēc gada vai pat īsāka laikā - tas ir bijis galvenais iemesls, kas kavējis Latvijas attīstību, ļaujot igauņiem aizsteigties tālu priekšā, uzskata V. Zatlers. Viņš uzsvēra - ja Latvija izmantos veto tiesības un bloķēs Lisabonas līguma grozījumus, tas nozīmēšot arī mūsu valsts «nē» Rietumu orientācijai. Ar šādu soli arī tiktu sagrautas iespējas cīnīties par taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem un lielākiem Kohēzijas fonda līdzekļiem. Trešdien un ceturtdien, tiekoties ar Vienotību un Zatlera Reformu partiju, Valsts prezidents Andris Bērziņš sāks par šiem jautājumiem konsultēties ar Saeimā pārstāvētajām partijām.