Koalīcijai ar 56 balsīm tāda vairākuma nav. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kura vadītajā frakcijā ir 13 deputātu, Dienai sacīja - ja ZZS atbalsta tik svarīgus lēmumus, tā arī vēlas uzņemties atbildību par valdības darbu, lai varētu ietekmēt valsts budžeta veidošanu un citus svarīgus lēmumus. Tikai tad, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem, tā balsos par šiem jautājumiem.
Šonedēļ arī Valsts prezidents Andris Bērziņš paredzējis sākt sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām, un tajās viens no galvenajiem jautājumiem būs par iekšpolitisko situāciju kontekstā ar lēmumiem, kurus Saeimai būs jāpieņem saistībā ar ES valstu finanšu stabilizāciju. Pirmdien Valsts prezidents paredzējis tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), kura Dienai atzina, ka par divu trešdaļu vairākuma nodrošināšanu notiks sarunas gan ar ZZS, gan Saskaņas centru, lai pārliecinātu, ka šis nav jautājums, kurā var politiski strīdēties, jo runa ir «par Latvijas valsts tālāko eksistenci». Par to, ka tas nebūs viegli, liecina notikušais pagājušajā piektdienā Eiropas lietu komisijā, kur deputātiem ar grūtībām izdevās apstiprināt nacionālo pozīciju Par starptautisku līgumu par pastiprinātu ekonomisko savienību, kurā atspoguļota Latvijas nostāja sarunās par ES līguma izstrādi. Aģentūra BNS vēsta, ka ZZS un SC deputāti sēdi atstāja un tikai pēc atkārtotiem pārtraukumiem, kuru laikā tika meklēti klātneesošie deputāti, izdevās nodrošināt kvorumu.
Vienotības domes sēdē premjers V. Dombrovskis atzina, ka vēl nevar pateikt, cik šādu balsojumu varētu būt. ES jaunajā līgumā par pastiprinātu ekonomisko savienību, kura saskaņošanu paredzēts pabeigt līdz janvāra beigām, iespējams, «formulējumi būs tādi, ka mēs nekādas kompetences nedeleģējam, un tad pietiks ar vienkāršo vairākumu», pieļāva premjers. Tādā gadījumā šis līgums Latvijai būtu jāratificē pirms iestāšanās eirozonā. Taču līdz ar ES budžeta disciplīnas līguma pieņemšanu būs nepieciešami grozījumi arī Lisabonas līgumā, lai paredzētu dalībvalstu iespējas sniegt finansiālo palīdzību no Eiropas Stabilitātes fonda tām valstīm, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijai būs nepieciešams 2/3 Saeimas vairākums. «Ja ar vienu roku nograusim eirozonas finanšu stabilizāciju, bet ar otru prasīsim naudu lauksaimniecībai un kohēzijai, tas labi nebeigsies,» brīdināja V. Dombrovskis. Sēdē izskanēja arī viedoklis, ka varbūt prasība pēc taisnīgiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem var kļūt par nosacījumu, lai Latvija atbalstītu izmaiņas līgumā. Taču premjers vairākkārt atkārtoja: «Ja mēs paklūpam uz līguma ratifikācijas, mēs nevaram iet un prasīt lauksaimniecības tiešmaksājumus.» Premjera padomnieks Pēteris Viņķelis pieļāva, ka koalīcijai divu trešdaļu vairākums varētu būt nepieciešams visos trīs gadījumos - arī par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu Satversmē, ja Latvija vēlas pievienoties eirozonai. V. Dombrovskis atzina, ka divu ātrumu Eiropā Latvijai ir svarīgi atrasties Eiropas kodolā un tā ir ieinteresēta pievienoties eirozonai, kurā tiek ievērota fiskālā disciplīna. Saeima 1. lasījumā pagājušajā nedēļā jau pieņēma Fiskālās disciplīnas likumprojektu.