Aicinājumu atmaksāt parādu izsūtījusi akciju sabiedrība Pilsētas zemes dienests, un, kā Dienai norāda tās pārstāvis, advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke, teju desmit gadu vecais nomas parāds pieprasīts tikai tagad ieilgušās tiesvedības dēļ.
Kamēr iedzīvotāji prāto, kur ņemt naudu, lai atmaksātu parādu, valdības gaiteņos šī situācija no jauna likusi aktualizēties Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma izstrādes jautājumam.
"Mums tādas naudas nav, es nezinu, kā rīkoties. Kur cilvēks var dabūt uzreiz 400 eiro? Tā ir liela nauda," saka Liāna. Taču citu dzīvokļu īpašnieki esot vēl neapskaužamākā situācijā, dažiem pieprasīts samaksāt pat 900 eiro lielu parādu.
Sieviete saka, ka kaimiņiem esot saglabāti čeki, kas apliecina, ka nomas maksa pirms desmit gadiem tomēr maksāta. Šlitke pieļauj domu, ka tāda situācija varētu būt radusies tāpēc, ka cilvēki maksājuši naudu pārvaldniekam, taču tas izveidojis uzkrājumu un līdzekļi nav nonākuši pie zemes īpašnieka. SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Santa Vaļuma gan tādu iespējamību noliedz: "Tā nevar būt. Nav veidots nekāds uzkrājums. Drīzāk situācija var būt tāda, ka māja atrodas uz vairākiem zemes gabaliem ar atšķirīgiem īpašniekiem. Nomas maksa savulaik ir maksāta, taču ne par visiem gabaliem."
Viņa arīdzan norāda, ka iestādē šobrīd kopumā vērsušies jau vairāk nekā 40 māju iedzīvotāji no visas Rīgas, taču īsti palīdzēt parādniekiem nav iespējams, tikai informēt, kā būtu jārīkojas. Piemēram, viena no lietām, kas jādara, – jāpārbauda, vai šai laika posmā cilvēks, kurš saņēmis rēķinu, tiešām ir bijis konkrētā dzīvokļa īpašnieks, ja tas tā nav, parāds uz viņu neattiecas. Nekā citādi kā vien pildīt informatīvo funkciju apsaimniekotāji šai situācijā palīdzēt nevarot.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 27. februāra, avīzē Diena!
auditors
Apsaimniekotāja pienākums
Hm