Viņa pauda, ka pēc marta sākumā notikušās apvienotās darba sēdes, ko organizēja Rīgas pildēstas lokālplānojuma izstrādātājs G93 un Rail Baltica attīstītāji, sabiedriskās organizācijas Pilsēta cilvēkiem dalībnieki izstrādājuši un iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kas, viņuprāt, nodrošinātu Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē skaidri izveidotu un nodalītu veloinfrastruktūru Gogoļa ielā.
Eiropas Dzelzceļa līniju Projekta ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems norādīja, ka pašreiz darbs pie projekta tiek turpināts attālināti. Viņš skaidroja, ka Pilsēta cilvēkiem, balstoties uz šobrīd pieejamajiem būvprojekta un lokālplānojuma risinājumiem, ir atraduši iespēju plānotajā ielas šķērsprofilā izvietot veloceliņus.
"Pilsētvidē ierobežotas telpas apstākļos jāsadzīvo visiem transporta veidiem un, ja ierosinājumi gūs atbalstu lokālplānojuma izstrādē, esmu pārliecināts, ka arī Rail Baltica projekta robežās spēsim sagatavot platformu risinājumu īstenošanai dzīvē," pauda Jaunzems, piebilstot, ka sabiedrības iesaiste ir būtiska, jo tā ir iespēja sabiedrības vajadzības lielākā mērā integrēt projektā jau tā izstrādes laikā.
Marta sanāksmē tika diskutēts par plašu jautājumu loku un konkrētiem priekšlikumiem, ko velosatiksmes infrastruktūrai jau izstrādājis pilsētplānošanas uzņēmums G93. Plānotā lokālplānojumā veloinfrastruktūra ir 12 kilometrus gara, ieskaitot jaunā Rail Baltica tilta pār Daugavu savienojumu ar stacijas Ziemeļu laukumu un esošo veloinfrastruktūru.
Tika diskutēts par konkrētiem risinājumiem, kā velo josla 13.janvāra ielā, kas ir daļa no velo loka ap Vecrīgu. Ģenerāļa Radziņa krastmalā saglabāts esošais divvirzienu veloceļš blakus brauktuvei un jāizveido jauna velorampa Maskavas ielas galā - pieslēgums jaunajam tiltam. Velojoslas Dzirnavu ielā veidojamas abās ielas pusēs, bet Centrāltirgus ielā un atsevišķos Maskavas ielas posmos jāveido veloielas. Noteikta gājēju prioritāte plašās teritorijās ap Centrāltirgu un virszemes gājēju pārejas, bet gājēju tuneļu vietā būtu koplietošanas un apsargātas velonovietnes. Darba sēdes laikā tika ierosināts, ka velo entuziasti varētu izstrādāt un iesniegt konkrētus priekšlikumus Gogoļa ielas risinājumiem, ko tad izskatītu lokālplāna un projekta "Rail Baltica" attīstītāji, vērtējot, kā iespējams tos integrēt.
G93 vadītājs pilsētplānotājs Neils Balgalis norādīja, ka konsultāciju procesā būs kopīgi radīta 21.gadsimta mobilitātei atbilstoša infrastruktūra, kādas pašlaik Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē nav. "Tālāk nepieciešama apņēmīga rīcība, ieviešot lokālplānojuma risinājumus," pauda Balgalis.
Pagājušajā nedēļā saņemti pirmie priekšlikumi, ko iesniedza Pilsēta cilvēkiem pārstāvji un tie attiecināms uz Gogoļa ielu. "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Oto Ozols skaidroja, ka skicēs uzrādīts, kādā veidā arī Gogoļa ielā velo joslas un velo ceļus varētu ieviest. Viņš uzskata, ka pēc Timoteja-Elizabetes ielas tuneļa atvēršanas autotransportam, Gogoļa ielā jādod prioritāte sabiedriskajam un velo transportam. "Velo un sabiedriskā transporta joslas Gogoļa ielā iespējams izveidot, nepārbūvējot ielu," pauda Ozols
Eiropas dzelzceļa līniju pārstāve skaidroja, ka 2016.gada vasarā Rīgas dome pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas pieņēma lēmumu par "Par publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu". Paredzēts, ka ar Rīgas centrālās stacijas būvniecības posmu saistītās teritorijas lokāplānojuma risinājumi tiks izstrādāti jeb sinhronizēti ar "Rail Baltica" būvprojektēšanas laika grafiku. Tas nodrošinās iespēju lokālplānojuma izstrādes procesā balstīties uz tehniskajiem risinājumiem un parametriem, kas var tikt definēti tikai būvprojektēšanas stadijā un ir būtisks priekšnosacījums pilnvērtīgai lokālplānojumā nostiprināmo risinājumu izstrādei.
Atbilstoši laika grafikam, šobrīd norit Rīgas Centrālās stacijas būvprojekta pamatrisinājumu izstrāde un 2020.gada augustā tiek plānota šo pamatrisinājumu integrācija lokālplānojuma pirmajā redakcijā, kuras publiskā apspriešana varētu tikt organizēta šī gada nogalē. Savukārt, lokālplānojuma gala redakcijas izstrāde un tā apstiprināšana ir saistāma ar iespējamu redakcijas pilnveidošanu, kas varētu īstenoties gada laikā.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
00
Abet
jāizbeidz