Riga.lv valde noliedz, ka darbinieki nodibinājumā būtu algoti pēc piederības Saskaņai vai GKR

Rīgas dome šodien skatīja jautājumu par nodibinājuma likvidāciju un vienbalsīgi šo lēmumu atbalstīja.

Spriežot par likvidāciju, uz deputātu jautājumiem šodien atbildēja Konošonoks un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne.

Atbildot uz deputāta Viļņa Ķirša (V) jautājumu par to, kā tas nākas, ka vairāki desmiti nodibinājuma darbinieki ir bijuši saistīti ar Saskaņu vai Gods kalpot Rīgai, Konošonoks noliedza, ka konkrētie cilvēki bijuši fiktīvi nodarbināti vai bijuši "ielikteņi".

"Darbinieki tika izvēlēti pēc profesionālajiem kritērijiem," sacīja Konošonoks, norādot, ka nevar izskaidrot, kā radusies šāda sakritība.

Vēl Ķirsis interesējās, kādēļ nodibinājums ilgstoši slēpis un opozicionāriem neizsniedzis informāciju par dotācijas izlietojumu, darbinieku sarakstu un citām lietām. Konošonoks gan sacīja, ka informācija nekad nav slēpta un tā izsniegta balstoties uz Datu aizsardzības likumā noteikto kārtību.

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) taujāja, vai uzņēmuma valde vispār piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par nodibinājuma nelietderību un to, ka lielākā daļa funkciju ir dublējušās ar domes Sabiedrisko attiecību nodaļu. Konošonoks sacīja, ka valdes atbildību šajā situācija īsti nesaredz, jo veicis darba uzraudzību un darbojies cieši balstoties uz statūtiem.

Tikmēr Olafs Pulks (V) interesējās, kas īsti noticis ar pašvaldības laikrakstu, par kura izdošanu bija jāatbild Riga.lv. Pēc valdes locekļa paustā, 2014.gadā nodibinājums sāka izgatavot bezmaksas laikrakstu, kurš ar pasta starpniecību izsūtīts iedzīvotājiem.

"Pēc gada izvērtējām tā lietderību un sapratām, ka tā nav laba prakse, jo bezmaksas laikraksti bieži vien nesasniedz adresātu, kā rezultātā mēs pārmaksājām par izmestajiem eksemplāriem. Arī pašvaldības uzraugošā ministrija pauda, ka tas kropļo preses tirgu un 2015.gadā nolēmām šo laikrakstu nodot to publicēšanai jau esošajos medijos," sacīja Konošonoks, norādot, ka sadarbība bijusi ne tikai ar drukāto presi, bet arī portālu Defli, televīzijām un citiem medijiem.

Savukārt atbildēt uz deputāta Valtera Berga (JKP) komentāru par to, kas ir nodibinājuma kreditori, Konošonoks nevarēja, norādot, ka šajā summā noteikti ietilpst vairāki maksājumi. Pēc viņa teiktā, tās varētu būt, piemēram, neizmaksātās darbinieku atvaļinājumu naudas.

Tikmēr Rimicāne norādīja, ka jau patlaban ir skaidrs, ka Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa no nodibinājuma pārņems portāla www.riga.lv uzturēšanu, sociālo tīklu uzturēšanu, kā arī satura izvietošanas funkciju plašsaziņas līdzekļos. Līdz ar to arī atsevišķi darbinieki varētu turpināt darbu Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Vienotības frakcija šim lēmumprojektam bija pievienojusi trīs priekšlikumus. Pirmais priekšlikums paredzēja nekavējoties pārtraukt Riga.lv dotācijas izmaksāšanu, otrais - 30 dienu laikā pēc lēmuma par likvidāciju pašvaldības portālā publicēt visus slēgtos sadarbības līgumus, izmaksu tāmes, darbinieku sarakstu un citus dokumentus.

Tāpat frakcija rosināja 30 dienu laikā vērsties ar regresa prasību pret visiem deputātiem, kuri pēdējos divus gadus balsojuši par dotācijas piešķiršanu nodibinājumam.

Neviens no šiem priekšlikumiem atbalstu gan neguva.

Plānots, ka nodibinājuma likvidācija aizņems aptuveni astoņus mēnešus un procesu vadīs nodibinājuma valde.

Šogad no pašvaldības budžeta nodibinājumam bija paredzēta 1,77 miljonus eiro liela dotācija. Līdz šim brīdim tam izmaksāti 800 000 eiro, bet iztērēti 430 000 eiro. Pēc Rimicānes teiktā, bilance uz 1.jūniju liecina, ka nodibinājums strādā ar 235 000 eiro zaudējumiem.

Kā ziņots, domes opozīcija jau iepriekš vairākkārt rosināja Riga.lv likvidāciju, taču koalīcija sākotnēji pieņēma lēmumu nodibinājuma darbu izvērtēt līdz rudenim. Stājoties amatā, nu jau bijušais Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR) norādīja, ka ir gatavs domes lēmumu grozīt un lemt par likvidācijas sākšanu jau agrāk, kā rezultātā vienojās par to arī ar nodibinājuma valdi, kurā strādā Konošonoks un Ģirts Dripe.

Riga.lv tika dibināts 2013.gadā un domes opozīcija šo gadu laikā vairākkārt vērsa uzmanību uz neskaidro līdzekļu izlietojumu nodibinājumā, kā arī tā neskaidrajām funkcijām, paužot aizdomas, ka nodibinājuma galvenais uzdevums esot bijis nodrošināt valdošās koalīcijas slavināšanu.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revidenti galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - Rīgas Tūrisma attīstības birojam un Riga.lv.

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Pētot nodibinājumu Riga.lv, revidenti konstatējuši, ka iepriekšējo trīs gadu laikā pašvaldība piešķīrusi tam dotāciju vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Kaut arī statūti nosaka pašvaldībai pienākumu apstiprināt nodibinājuma Riga.lv budžetu, ne 2016., ne 2017., ne 2018.gadā tas neesot darīts.

Turklāt Riga.lv finanšu atskaitēs esot uzrādīti nepatiesi finanšu dati.

Savukārt pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica šogad jūnijā, atsaucoties uz nodibinājuma valdes sēžu protokoliem un algu sarakstiem, vēstīja, ka Riga.lv pēdējos četros gados vismaz 400 000 eiro pilsētnieku naudas izmaksājis "savējiem" jeb partijai Saskaņa pietuvinātiem jauniešiem un žurnālistiem.

Kopumā četros gados algās un autoratlīdzībās nodibinājums izmaksājis ap 700 000 eiro. Daudzi no algu un autoratlīdzību saņēmējiem ir partijas jaunatnes organizāciju aktīvisti, daļa - kādreizējie krieviski iznākošo izdevumu žurnālisti. Sabiedrisko attiecību portālam ir arī pašam savi sabiedrisko attiecību speciālisti, turklāt maksāts ticis arī par citu sagatavotu preses relīžu pārpublicēšanu, noskaidrojis Re:Baltica.

Starp Riga.lv darbiniekiem, kuriem ir redzama saikne ar Saskaņu vai agrāko Rīgas domes koalīciju, pētnieciskās žurnālistikas centrs identificējis Inu Oškāju, Kseniju Zagorovsku, Danutu Dembovsku, Aleksandru Šuņinu, Anitu Kiseļovu (Pokrovsku), Georgiju Ņikitinu, Nauri Lukševicu, Annu Vasiļjevu, Vladislavu Černovu, Angelinu Kašperko, Alekseju Mehonošinu, Dmitriju Ličkovski un Irenu Poltoraku.

pievienota 5.-9.rindkopa