Aicina Birku runāt ar valdību par muzeja izveidi "stūra mājā"

J.Birks _Dienai _saka, ka labprāt šos pienākumus uzņemtos, taču uzskata, ka pamatā muzeja izveide ir "valsts funkcija un uzdevums."Ar ieceri ierīkot genocīda muzeju šajā ēkā, kur 1940. un 1941.gadā padomju okupācijas laikā turēja apcietinājumā, spīdzināja un nogalināja cilvēkus, februāra sākumā nāca klajā _Jaunā laika_ domes frakcija. Atbalstu idejai izteikušas karavīru, leģionāru, partizānu u.c. biedrības, kā arī Valsts prezidenta kanceleja. "Tā vieta ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm, lai viņas redzētu, kas tajā mājā ir bijis," trešdien Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas sēdē sacīja _JL _frakcijas vadītājs Olafs Pulks. Viņš norādīja, ka muzeja izveidei ir labi priekšnosacījumi, jo daļa ēkas ir saglabājusies praktiski nemainīga, kopš pagājušā gadsimta vidus. "Tas tiešām ir unikāls gadījums, ka mūsu rīcībā joprojām ir autentisks objekts." deputāta sacīto apliecina arī Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītājs Rihards Pētersons, norādot uz praktiski neaiztiktiem pagrabiem, pirmo stāvu un iekšpagalmiem. Muzeja rīcībā ir ar šo ēku saistīti eksponāti no 1940.-1941.gadu, taču gandrīz nemaz nav datu par nākošajām desmitgadēm. Tomēr arī tos iespējams iegūt, jo tādi cilvēki, kas "stūra mājā" pabijuši netrūkst, saka R.Pētersons. Jau iepriekš izskanējusi doma, ka stūra mājā varētu ierīkot Okupācijas muzeja filiāli, taču nav izslēgts, ka ēku uz gadu vai diviem varētu apmesties pats Okupācijas muzejs, jo tam drīzumā nebūs kur palikt - gaidāma tā pārbūve, paplašinot ar arhitekta Gunāra Birkerta projektēto piebūvi.Komitejas locekļi trešdien ieceri par pieminās vietas izveidi atbalstīja, izņemot vienu — deputātu Viktoru Kalnbērzu (_Dzimtene_). "Gribētos, lai tautai būtu atmiņas vietas, taču jābūt balansam. Pašreiz mēs vienā virzienā ejam – padomju okupācija un tā tālāk," skaidroja deputāts, norādot, ka savukārt nacisma upuri netiek pienācīgi pieminēti. Viņš ierosināja uztaisīt piemiņas istabu, piemēram, vecajās Iekšlietu ministrijas telpās Raiņa bulvārī, kurās Otrā Pasaules kara gados atradās gestapo izlūkdiensts. Komitejas vadītāja Helmī Stalte (_TB_/LNNK) uz šo deputāta aicinājumu atbildēja, ka "mēs pašlaik lemjam par šo konkrēto ēku". Kā pirmo no mēra J.Birka veicamajiem darbiem komitejas deputāts Dainis Īvāns (LSDSP) minēja lūguma izteikšanu Ministru kabinetam, lai tas nolemtu par ēkas memoriālās funkcijas saglabāšanu. Savukārt otra steidzamā lieta izskanēja no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Tās vadītāja vietnieks Jānis Asaris norādīja, ka ēkai nepieciešama arhitektoniski vēsturiskā izpēte, lai noteiktu vai iespējams ēkai piešķirt valsts kultūras pieminekļa statusu. Lai nekavētu laiku, R.Pētersons ierosināja šo izpēti veikt valstij. Tad, kad šīs lietas tiks izrunātas Rīgas dome un valdība varētu vienoties par finansējumu muzeja izveidei un kā īpašumā tas turpmāk atradīsies, sprieda komitejas deputāti. Nav gan izslēgts, ka ēka, kas pašlaik ieguldīta Valsts nekustamo īpašumu aģentūras pamatkapitālā, varētu nonākt pašvaldības īpašumā. Finanšu ministrija ir gatava ēku mainīt pret daļu no Kongresa nama, lai tajā satilpinātu Ārlietu ministrijas struktūrvienības, kas telpu trūkuma dēļ nevarēja satilpināties izremontētajā ēkā Valdemāra ielā 3. Pašlaik šīs ieceres realizēšanai traucē juridiski šķēršļi, jo Kongresu nams ieguldīts pašvaldības SIA _Rīgas nami_ kapitālā.