Lai izvairītos no kļūdām reformas īstenošanā, valstī lielākā atkritumu saimniecības nozares bezpeļņas organizācija - Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija, kas apvieno 61 biedru, iesaka Rīgas domei konsultēties ar lielākajiem un profesionālākajiem uzņēmumiem, kā arī izstrādāt detalizētāku vīziju, uz kuras pamata ieviest jauno sistēmu.
Rīgas domei pārmet, ka tā plāno uzsākt reformu bez detalizēti izstrādātas atkritumu apsaimniekošanas vīzijas
Nevarēs izvēlēties
Organizācijā Latvijas Zaļais punkts, kas nodarbojas ar izlietotā iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu un koordinēšanu visā valstī, ir vērsušies daudzi satraukušies klienti par Rīgas domes reformā paredzēto galvaspilsētas sadalīšanu piecās zonās (katrā strādās viens operators). "Iedzīvotājus var sadalīt pa zonām, bet kas notiks ar juridiskām personām - ražotnēm, lielveikaliem? Ja agrāk uzņēmumi vienojās ar operatoriem par kaut kādām atlaidēm, tagad būs pieci dažādi operatori, tas nozīmē, katrai filiālei savs," saka organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Uz to, ka "komersanti vairs nevarēs kā līdz šim slēgt līgumu ar to operatoru, kas piedāvā konkrētajam uzņēmumam pieņemamāko servisu un cenu, jo būs spiesti izmantot tās firmas pakalpojumus, kura būs uzvarējusi pašvaldības rīkotajā konkursā pēc pašvaldības definētiem kritērijiem," norāda arī atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Ragn-Sells izpilddirektors Magnuss Tillī. "Uzņēmumu radītie atkritumi galvenokārt sastāda tīrus otrreizējos materiālus (plēve, makulatūra, u.c.), bet atsevišķi rūpnieciskie atkritumi, piemēram, makulatūra, faktiski ir kļuvuši par preci. Bieži vien par tīru materiālu lielos apjomos operatori ir gatavi maksāt to radītājiem," teic M.Tillī. Tāpēc, viņaprāt, ideja, ka turpmāk pašvaldība iekasēs no patērētājiem naudu, lai norēķinātos ar operatoriem, var būt pieņemama mājsaimniecībām, bet ne komercstruktūrām.
Veikali satraukti
To apstiprina arī uzņēmums VP Market, kam atvērti desmitiem veikali Maxima visos Rīgas mikrorajonos. "Līdz šim visi jautājumi tika kārtoti divu privātfirmu starpā operatīvi. Partneris Nelsens mūs apkalpoja labi. Mums nav drošības un pārliecības, ka pēc šīs reformas notiks tāpat, jo tad būs jāgriežas domē," skaidro VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš.
Arī lielveikalu tīkla Rimi pārstāvjiem ir daudz neskaidrību. "Nezinām, kā notiks pārejas periods, jo ir noslēgti līgumi, kuri acīmredzot būs jālauž, ja attiecīgajā apsaimniekošanas zonā tiks noteikts cits atkritumu apsaimniekotājs. Kurš segs soda sankcijas? Un vai visos rajonos tiks nodrošināts vienāds serviss un cenu līmenis?" dažus no jautājumiem min Rimi Latvia preses sekretāre Zane Eniņa.
Šķirot varēs pats
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere savukārt ir pārliecināta, ka centralizētā atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir laba ideja, norādot, ka komercstruktūrām gan jānodrošina iespēja sašķirotos atkritumus realizēt pašām - pārdot vai noslēgt līgumu ar kādu partneri par pārstrādi.
Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš teic, ka tieši tā arī iecerēts: "Ja uzņēmumam ir kaut kāda makulatūra, papīri vai kaut kas cits un ja tas tos sašķiro pats, tad pats var arī pārdot un ieņemt naudu par to, taču par tiem, kurus uzņēmums uzskata par sadzīves atkritumiem un met ārā, būs jāmaksā tāpat kā iedzīvotājiem."
Nezina, vai attīstīties
Neraugoties uz to, ka reforma ir tikai iecere, vairākas atkritumu apsaimniekošanas firmas Dienai apliecināja, ka jau patlaban uzņēmējdarbības attīstība tiek bremzēta.
"Man rūp, kas notiks ar mūsu konteineriem. Mums to ir ap 30 000, daļu vajag nomainīt, bet ko darīt - gaidīt, kad pašvaldība pirks, vai man pašam pirkt?" jautā L&T Hoetika direktors Reinis Ceplis. Arī Nelsens valdes loceklis Māris Pauders atzīst, ka nezina, ko darīt ar konteineriem, kuros gadā firma investē 200 000 latu. "Esam tādā kā muļķu lomā," viņš piebilst.
A.Kļaviņš piekrīt tam, ka pašreizējiem atkritumu apsaimniekotājiem šī neziņa varētu traucēt attīstību, norādot, ka pašvaldība, "visticamāk, pārpirks labā stāvoklī esošos konteinerus". "Vai tiešām pašvaldībai nav naudu kur likt? Konteineru iegādei taču būs jātērē miljoni," neizpratnē ir Cleanaway valdes priekšsēdētāja Indra Sāmīte, piebilstot, ka pašreizējā nedomāšana par tirgū jau strādājošiem sešiem operatoriem ir slikts signāls ārzemju investoriem.
M.Pauders domā, ka, ieviešot šo reformu, pašvaldībai tiesvedība ir neizbēgama - "kāds noteikti jutīsies apdalīts, jo no sešiem operatoriem, kas patlaban noslēguši ar Rīgu līgumu līdz 2020.gadam, kāds noteikti paliks ārpus piecām zonām." "Iespējams, pat vairāk, jo konkurss būs starptautisks, kas nozīmē, ka savu vietu Rīgā var zaudēt ne viens vien uzņēmums," teic A.Kļaviņš, atzīstot, ka sagaida tiesu darbus, kas sekos pēc konkursa, kurā noskaidros piecās zonās strādājošos operatorus.
Nav konkrētas vīzijas
Viens no smagākajiem pārmetumiem pašvaldībai ir par to, ka tā plāno uzsākt šādu reformu bez detalizētas vīzijas. R.Bendere skaidro, ka Rīgai patlaban nav konkrēta plāna, ko nākotnē darīt ar pašiem atkritumiem - pārstrādāt, dedzināt vai apglabāt. "Ir jāredz mērķi, ko grib panākt, un tad tiem jāpakārto šķirošanas un iekasēšanas sistēmas," saka R.Bendere. Piemēram, ja pilsēta izvēlētos veidot dedzinātāju, kas, dedzinot atkritumus, ražotu siltumu un enerģiju, jau tagad būtu jāsāk pieradināt cilvēki pie šķirošanas, jo dedzināšanai nepieciešami specifiski atkritumi - cietā plastmasa. "Pagaidām, kamēr nav dedzinātājs, to var izmantot cementa rūpnīcās kā kurināmo," piebilst R.Bendere.
Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2012.gadam nosaka vien, ka jāizvēlas starp divām alternatīvām - jaunas poligona vietas meklēšanas uzsākšana vai atkritumu šķirošanas līnijas un atkritumu dedzināšanas izveide. A.Kļaviņš atzīst, ka "pie tā mēs pagaidām nestrādājam," bet nepiekrīt, ka bez šādas vīzijas nevar veikt reformu: "Te runa ir par konkrētu pilsētu ar konkrētu atkritumu daudzumu, konkrētām naudas summām. Vispirms ir jāsakārto iekasēšanas sistēma, tad ar iegūtajiem līdzekļiem nākotnē varēs veikt pētījumu par labāko variantu - dedzināšanu vai apglabāšanu - un pat izmantot tos, piemēram, dedzinātāja izveidošanā."