Rīgā turpmāk būs aizliegts ubagot uzmācīgā veidā un iežēlināšanai izmantot dzīvniekus. Ubagošana būs liegta sabiedriskajos transportlīdzekļos, uz brauktuves, uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem un citiem gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Tāpat ubagiem būs "jāpazūd" no Rīgas vēsturiskā centra.
Aizliegums ubagot Rīgas vēsturiskajā centrā nozīmē, ka šajā teritorijā ubagot nedrīkstēs arī pie baznīcām, izņemot vietas, kur pret to neiebilst attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība, kas par to vienojusies ar pašvaldību. Atļauja ubagot pie visiem dievnamiem nav paredzēta, jo baznīcu pārstāvju aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa reliģisko organizāciju nevēlas, lai to noteiktu kā normatīvu.
Rīgas pašvaldības policisti, konstatējot pārkāpumu, brīdinās, ka konkrētajā vietā vai konkrētā veidā ubagot nedrīkst. Ubagotājam varēs piemērot arī desmit latu sodu. Policijas darbinieks būs tiesīgs noskaidrot personas identitāti - pārbaudīt dokumentus, ubagotājam norādīt, kur saņemama Rīgā nodrošinātā sociālā palīdzība.
Rīgas Pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš otrdien domes sēdē pastāstīja, ka šogad par uzbāzīgu ubagošanu sodīti jau deviņi cilvēki, taču liela daļa ubagotāju pārgājuši uz "pasīvo ubagošanu" - ataudzē bārdu, uzvelk netīras drēbes un nometas ceļos uz ielas, dienas gaitā "nopelnot" ievērojamas naudas summas.
Pašvaldības policija ubagotājus varēs arī īslaicīgi aizturēt. Znotiņš norādīja, ka šis paņēmiens ir efektīvs gadījumos, ja ar šo rūpalu nodarbojas kādi ārvalstu pilsoņi, piemēram, no Rumānijas, kuriem tas ir mafijas organizēts bizness, un ubagotāji nesaprot nevienu valodu, izņemot savu dzimto. Policijas pārstāvis norādīja, ka, aizturot šādus "pelnītājus" uz divām trim stundām, viņu biznesu izdodas ievērojami apgrūtināt, jo atrašanās uz ielas vairs nav rentabla. Šādā veidā pašvaldības policijai izdevies panākt, ka Rīgu pamet ubagotāju grupa no Rumānijas.
Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis (V) pauda viedokli, ka daļa ubagotāju varētu mēģināt "žēlīgi dziedāt" vai skandināt kādu mūzikas instrumentu, lai tādējādi formāli nebūtu pieskaitāmi ubagu kategorijai, taču Znotiņš norādīja, ka patlaban noteikumu grozījumu mērķis ir ierobežot tieši sabiedrības iežēlinātājus. Nākotnē atbilstoši situācijai noteikumus, iespējams, varētu papildināt.
Ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētā trūkumcietējiem un maznodrošinātām personām ir iespēja saņemt sociālo palīdzību, tostarp pārtiku, bez maksas, ierobežojot ubagošanu Rīgas pilsētā un nosakot personu apliecinoša dokumenta esamības nepieciešamību ubagošanas laikā, sociālajiem dienestiem tiek radīta iespēja noskaidrot ubagotāja personību.
Domes noteikumos ubagošana definēta kā žēlastības dāvanu (naudas vai citā formā) lūgšana publiskā vietā pasīvā vai aktīvā veidā, demonstrējot mērķi iegūt eksistencei nepieciešamos līdzekļus, galēju trūkumu, fizisku nepilnvērtību vai citādi cenšoties iežēlināt garāmgājējus.
Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.
Rīgas pilsētas teritorijā, it īpaši Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā un Vecrīgas teritorijā, ir plaši sastopami ubagotāji, kuri, izmantojot savu izskatu - noplukušu, netīru apģērbu, lūdzošu sejas izteiksmi, noliektu galvu un izstieptu roku vai pie kājām novietotu trauku, cepuri, kas paredzēta ziedojumiem, un tamlīdzīgi -, iežēlina garāmgājējus, šādā veidā cenšoties nodrošināt sev iztiku vai iegūt materiālās vērtības.
2012.gada februārī un martā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Rīgas domes pieprasījuma veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi par ubagošanas aizliegšanu. Tā rezultātā aptuveni 70% aptaujāto uzskata, ka šāds regulējums ir nepieciešams.
Pašvaldība atzīmē, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas galvaspilsēta, bet ubagotāju rīcība, piemēram, traucējot gājēju kustību, bojā pilsētas tēlu. Arī sanitāro normu ievērošana, veselības un drošības apdraudējums un nomācošā iespaida radīšana var mazināt potenciālo Rīgas pilsētas viesu skaitu, līdz ar ko tas var būt par uzņēmējdarbību un pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību kavējošu faktoru.