Marta izskaņā Rīgā oficiāli tiek noslēgti ziemas uzturēšanas darbi, par kuru izpildi šajā ziemas sezonā bija atbildīgas pilnsabiedrības Daugavas labā krasta uzturētājs un Daugavas kreisā krasta uzturētājs. Intensīvās snigšanas un mainīgo laikapstākļu dēļ šoziem darba apjoms ielu uzturētājiem būtiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējām ziemām. Tomēr, pateicoties efektīvai pieejamo resursu plānošanai, galvaspilsētas ielu uzturēšana šoziem tika nodrošināta atbilstoši noteiktajām ziemas uzturēšanas prasībām. Arī Rīgas dome kā pasūtītājs novērtē, ka pilnsabiedrību darbs kopumā veikts atbilstoši līgumam, vienlaikus uzsverot, ka šī ziema kārtējo reizi likusi diskutēt par pilsētas infrastruktūras uzturēšanai ziemas periodā paredzēto līdzekļu nepietiekamību, tas attiecīgi nozīmē, ka ir laikus jāmeklē risinājumi, lai ar līdzīgām problēmām nesaskartos nākamajā ziemā.
Nepieredzēti laikapstākļi
Šīs ziemas sākums Rīgā radīja gandrīz vai ārkārtas situāciju, turklāt pirmo reizi galvaspilsētā tika izsludināts arī sarkanais brīdinājums ekstremāli intensīvās snigšanas dēļ. Četras dienas ilgā snigšana mijās ar strauju gaisa temperatūras maiņu, kas radīja izaicinājumus ne vien iedzīvotājiem, kuri centās putenī laikus sasniegt savu galamērķi, bet arī ceļu uzturētājiem.
Pilnsabiedrību Daugavas labā krasta uzturētājs un Daugavas kreisā krasta uzturētājs līgums ar Rīgas domi paredz, ka tās galvaspilsētā ir atbildīgas par brauktuvju, tiltu, pieturvietu un veloceliņu uzturēšanu ziemā. Ņemot vērā krasi mainīgos laikapstākļus, šoziem teju triju mēnešu laikā pienākumu izpildē tika izmantota visa pilnsabiedrību ziemas uzturēšanai sagatavotā tehnika, kas kopā veidoja 113 vienību: 47 kaisīšanas iekārtas, 14 traktoru, astoņi ietvju kaisītāji, 14 iekrāvēju un 25 pašizgāzēji, kā arī pieci autogreideri.
Arī Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis piekrīt, ka kopumā pilnsabiedrību paveiktais vērtējams pozitīvi, īpaši ņemot vērā šīs sezonas bieži mainīgos un pat ekstremālos laikapstākļus. "Šajā sezonā Rīga pieredzēja bargu ziemas sākumu – tika izsludināti vairāki ekstrēmu laikapstākļu brīdinājumi, un sniega segas biezums jau decembrī bija tik augsts, kāds citu gadu nemēdz būt visas sezonas laikā. Šie visi aspekti ir jāņem vērā, izvērtējot paveikto, un secinājums ir viens – ziemas uzturēšanā tika izmantoti visi pieejamie resursi operatīvai darbu izpildei. Ja mums būtu vairāk izmantojamo uzturēšanas resursu jeb ziemas tehnikas, darbu varētu veikt vēl operatīvāk. Mūsu uzdevums ir atrast zelta vidusceļu, lai pilsētā ielas tiktu uzturētas ar pieejamiem resursiem pēc iespējas veiksmīgāk. Jāapzinās, ka Latvijā ziemas sezonas laikapstākļi ir ļoti mainīgi un bieži atšķiras. Ir ziemas, kurās sniega nav nemaz, ir ziemas, kurās ir pastāvīga sniega kārta, un ir tādas ziemas kā šī, kas ir visizaicinošākās no uzturēšanas viedokļa, kad ļoti īsā laikā sasnieg milzīgs sniega daudzums un kopumā laikapstākļi ir ļoti svārstīgi. Atskatoties uz pagājušo ziemas sezonu, par tālredzīgu un pareizu uzskatu lēmumu par regulāru trešās kategorijas ielu tīrīšanu, jo, ja būtu saglabāta daudzu iepriekšējo gadu pieeja, ka šīs ielas tiktu tīrītas tikai pēc sūdzību saņemšanas, daļā pilsētas praktiski tiktu paralizēta satiksme," norāda V. Ķirsis.
Vairāk nekā 1000 kilometru
Pilnsabiedrību attīrāmo ielu, no kurām sniegoto laikapstākļu dēļ šoziem jau laikus nācās izvest sniegu, kopgarums ir 1021 kilometrs. Izvestā sniega apjoms jau decembra otrajā nedēļā sasniedza 20 169 kubikmetrus. Savukārt kopā šoziem izvestā sniega daudzums sasniedza 46 314,5 kubikmetrus, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pērn.
Arī šoziem brauktuves tika kaisītas ar mitrinātu sāli, kas joprojām ir viens no efektīvākajiem pretslīdes līdzekļiem. Bažas par sāls pietiekamību šā gada sākumā raisīja ziņas par dažādām loģistikas problēmām, kuru dēļ tik ļoti nepieciešamās sāls rezerves nebūtu bijis iespējams papildināt. Lai gan šīs problēmas īslaicīgi skāra arī pilnsabiedrību pārstāvjus, tās ātri tika atrisinātas un sāls krājumi tika nodrošināti pietiekamā daudzumā, ar to pēc vajadzības brauktuves arī tika kaisītas.
Kopumā pilnsabiedrības Rīgā šoziem ir uzkopušas 1737 ielas, un katra no šīm ielām ietilpst kādā no trim normatīvos noteiktajām kategorijām. Tāpat kā citus gadus prioritāri tika tīrītas maģistrālās ielas, tilti un pārvadi, ielas, pa kurām brauc sabiedriskais transports, kā arī veloinfrastruktūra. Snigšanai beidzoties, pirmās un otrās kategorijas ielas tika notīrītas un apstrādātas ar pretslīdes materiālu trīs četru stundu laikā. Tā kā mazo jeb trešās kategorijas ielu tīrīšanas ilgums netiek normēts, tās tika tīrītas pasūtītāja uzdevumā pēc tam, kad bija pieejami nepieciešamie resursi darbu veikšanai pēc maģistrālo ielu tīrīšanas beigšanas.
Straujās laikapstākļu maiņas dēļ bedrīšu lāpīšanu ar aukstā asfaltbetona tehnoloģiju nācās sākt jau janvāra izskaņā, lai gan parastos apstākļos ierasts, ka bedrīšu lāpīšanas sezona tiek sākta martā. Pagājušajā ziemas sezonā tika salaboti 11 189,72 kvadrātmetri bedrīšu, bet šoziem jau līdz marta otrajai nedēļai bija salaboti 20 800,5 kvadrātmetri bedru – šī platība ir pielīdzināma aptuveni trim futbola laukumiem. Aukstā asfaltbetona tehnoloģija ir piemērota tieši ziemas apstākļiem, kad gaisa temperatūra ir zemāka par plus 10 grādiem, un to var pielietot gan snigšanas, gan lietus laikā. Ja gaisa temperatūra ir virs 10 grādiem, ielu uzturētāji izmanto karstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas arī izmaksu ziņā ir lētāk.
Lai gan oficiāli ziemas uzturēšanas sezona noslēdzās 31. martā, jau februāra vidū pakāpeniski tika samazināts ziemas uzturēšanas tehnikas vienību skaits. "Droši varam teikt, ka pēdējo pusotru mēnesi laikapstākļi bijuši pielīdzināmi agram pavasarim, tomēr, lai arī ziemas tehnika pamazām tiek nomainīta uz siltākam laikam atbilstošu, tas nenozīmē, ka to noliek malā līdz nākamajai ziemai. Nepieciešamības gadījumā pilnsabiedrības ir gatavas ziemas darbus veikt arī pavasarī, bet tikmēr, iestājoties siltākam laikam, Rīgā turpinās bedrīšu remontēšana un sākas tādi pavasara sezonas darbi kā lietus ūdens pieņēmēju un to pievadu tīrīšana un ielu attīrīšana no smiltīm," norādīja darbu veicēju pārstāvji.
Sakopšanas darbi turpinās
Savukārt jau no 2. marta Rīgā pakāpeniski tika sākta brauktuvju un ietvju sakopšana pēc ziemas sezonas, kuras laikā ielās bija sakrājušies netīrumi un smiltis, kas ziemā tiek izmantotas ietvju kaisīšanai un brauktuvju uzturēšanai. Sākotnēji darbi tiek veikti tikai dienas laikā, kad gaisa temperatūra ir virs nulles un laikapstākļi ir piemēroti šādiem darbiem. Pirmie ielu sakopšanas darbi tika sākti trīs galvaspilsētas vietās: Centra rajonā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā. Savukārt līdz marta vidum tika sakopta arī Jūrmalas gatve, Anniņmuižas bulvāris, Ulbrokas, Hipokrāta, Eizenšteina iela, kā arī virkne citu galvaspilsētas ielu.
Kā skaidro pašvaldības pārstāvji, brauktuvju malu attīrīšana ir daļēji mehanizēts process, jo atsevišķās vietās brauktuvju malas ir jāattīra darbiniekiem ar lāpstām. Savukārt ielu tīrīšanu un putekļu savākšanu ar vakuuma iekārtām jeb tā saukto mitro tīrīšanu intensīvi būs iespējams sākt tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili saglabāsies virs nulles. Pretējā gadījumā var veidoties satiksmes drošībai bīstamas situācijas, kad brauktuves pēc mitrās tīrīšanas var apledot. Tiklīdz laikapstākļi būs piemēroti mitrajai tīrīšanai pastāvīgi, pilnvērtīga brauktuvju tīrīšana ar vakuuma iekārtām tiks veikta trīs līdz piecas reizes nedēļā.
Martā notika arī ziemā izkaisītā pretslīdes materiāla savākšana no pašvaldības apsaimniekotajām ietvēm. Šogad pašvaldība savāks smiltis arī no pilsētas centra ietvēm, kuras ziemā operatīvi tīrīja un kaisīja pašvaldības sniega tīrīšanas tehnikas vienības jeb mobilās brigādes.
Galvaspilsētas pašvaldība aicina arī namu īpašniekus savlaicīgi savākt smiltis no saviem īpašumiem piegulošajām ietvēm. Aizvadītajā ziemas sezonā pilsēta piegulošo teritoriju apsaimniekotājiem bez maksas nodrošināja pretslīdes kaisāmo materiālu (smilti) cietā seguma gājēju ietvju kopšanai, kopumā izsniedzot 47 tonnas smilšu.