Andris Rāviņš: Latvijas lielās pilsētas un Eiropas siltums

2006.gadā publiski tika apspriests viens no ES svarīgākajiem dokumentiem enerģētikas jomā - Zaļā grāmata, kurā formulēta Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai, drošai enerģijai. Pēc tikšanās ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu savu viedokli par Zaļās grāmatas saturu Eiropas Komisijā iesniedza arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA veido deviņas pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils). LLPA priekšlikumi attiecas galvenokārt uz mājokļu energoefektivitātes palielināšanu. LLPA uzskata, ka šajā jautājumā nepieciešama valstiska pieeja. Turklāt jādomā, kā piesaistīt ES līdzekļus un privātos fondus, jo ne pašvaldību, ne valsts budžeta līdzekļu šīs programmas īstenošanai nepietiek. Šā gada janvāra beigās Eiropas Parlaments atbalstīja ziņojumu, kurā izskanēja priekšlikums līdz 5% (pašlaik 3%) palielināt to struktūrfondu darbības programmas daļu, kuru var izlietot, lai uzlabotu esošo ēku energoefektivitāti, un prasīt, lai dalībvalstis pilnībā izmanto šo iespēju. Pagaidām tā ir tikai rekomendācija, taču ziņojuma nozīme būtiski palielināsies šā gada beigās, kad tiks pārskatītas ES finanšu perspektīvas. Tad būs iespēja šim ierosinājumam dot finansiālu segumu. Problēmas būtība ir lielie siltumenerģijas zudumi, kas raksturīgi postsociālistiskās Eiropas dzīvojamajam fondam. Arī Latvijā mājokļu sektorā dominē tipveida dzīvojamās ēkas ar ļoti zemiem siltumpretestības rādītājiem. Trīs ceturtdaļas mūsu mājokļu fonda (kopumā tas ir 56 milj. m2) pašlaik veido blokmājas, kas ir būvētas pārsvarā pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Šo namu vidējais siltumenerģijas pārtēriņš ir 250 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2). Salīdzinājumam: Ziemeļvalstīs tas ir vidēji nedaudz virs 100 kWh/m2. Tādēļ, izstrādājot Latvijas enerģētikas pamatnostādnes 2006.-2016.gadam, izvirzīts svarīgs uzdevums - panākt, lai vidējais siltumenerģijas patēriņš nepārsniegtu 150 kWh/m2. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, šim mērķim būtu nepieciešams kopumā 1,1 miljards latu. Summa ir ievērojama, un maz ticams, vai iedzīvotāji, Latvijas valsts un pašvaldību budžets to pārskatāmā nākotnē spēs "pavilkt". Tāpēc deviņu Latvijas lielo pilsētu mēri 2006.gada aprīlī, tiekoties ar Eiropas Savienības Enerģijas komisāru Andri Piebalgu, aicināja mainīt dažus akcentus ES energopolitikas programmatiskajos dokumentos, kas ļautu lielu daļu finansējuma uzņemties Eiropas Savienībai. LLPA ir piedāvājusi palielināt ES struktūrfondu līdzekļu pieejamību dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Pie tā esam strādājuši kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski, kurš iepazīstināja Janu Olbrihtu, Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja vietnieku, ar Latvijas deviņu lielo pilsētu mēru iniciatīvu. Eiropas Parlaments Latvijas pilsētu priekšlikumu ir atbalstījis, apliecinot, ka LPPA iniciatīva ir svarīga visas ES līmenī. Īsi pirms tam Eiropas Parlaments atbalstīja iniciatīvu palielināt ES struktūrfondu pieejamību esošo ēku energoefektivitāti uzlabošanai, Briselē kopā ar Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču, Valmieras mēru Inesi Boķi un Rīgas vicemēru Almeru Ludviku esam piedalījušies Mēru iniciatīvas līgumā. Vairāk nekā simt Eiropas pilsētu mēru piedalījās sanāksmē, kurā tika apspriests, kā Eiropas pilsētas var veicināt CO2 izmešu samazināšanu, ieviešot ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu savā pašvaldībā. LLPA uzskata - un šo viedokli uzturēs arī pavisam drīz gaidāmajās atkārtotajās sarunās ar ES enerģētikas komisāru A.Piebalgu - , ka ir nepieciešama jauna ES politiskā iniciatīva, kas atzītu siltumenerģijas sektora nozīmi un īpaši akcentētu energoefektivitātes paaugstināšanu mājokļu sektorā. Šādā veidā, pirmkārt, tām valstīm, kas atrodas Latvijai līdzīgos klimatiskos apstākļos, tiks dots impulss aktualizēt šo jautājumu nacionālā līmenī. Īpaši tas attiecas uz jaunajām ES valstīm, kurās vēl pavisam nesen par šo problēmu netika domāts vispār, bet šobrīd tās risināšanai nepietiek līdzekļu. Otrkārt, tādējādi ES uzraudzībā un kopīga mērķa sasniegšanas vārdā tiktu saliedētas dažādu valsts institūciju darbības. Piemēram, Latvijā ar šo problēmu nodarbojas vismaz trīs ministrijas: Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un Vides ministrija. Treškārt, tas ļautu mobilizēt līdzekļus, kas iegūti ar kaitīgo izmešu emisijas kvotu tirdzniecības un citu ar Kioto protokola noteikumu ieviešanu saistīto elastīgo mehānismu izmantošanas starpniecību. Ceturtkārt, tā varētu veicināt energoresursu īpatsvara palielināšanos siltumenerģijas bilancē un arī energoresursu bilancē kopumā, jo siltums veido vairāk nekā 60% no Latvijā patērēto energoresursu apjoma. LLPA vienmēr ir uzstājusi, ka nepieciešams izstrādāt valsts atbalsta programmu un rīcības plānu energoefektivitātes paaugstināšanai, ieskaitot atbalstu konkrētiem projektiem - tas varētu izpausties kā subsīdijas, aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem u.tml. Valsts līdzfinansējums mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai joprojām nav pieejams, un LLPA pastāvīgi uztur spēkā prasību valsts budžetā paredzēt līdzekļus šim mērķim. Nav jau tā, ka līdz šim mūsu valstī nekas nebūtu darīts, taču veiktie pasākumi vairumā gadījumu ir bijuši pilotprojektu līmenī vai nav bijuši pilnīgi. Veiksmīgākais piemērs ir Vācijas un Latvijas Vides ministriju kopīgais projekts Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai, kas tika īstenots 2003.-2005.gadā. Trijos gados tika siltinātas un renovētas piecas daudzdzīvokļu mājas, kurās tika investēti aptuveni 1,2 miljoni eiro. Rezultātā 770 Latvijas iedzīvotājiem ir būtiski uzlabota dzīves vide. Mājas siltināšanas un apkures sistēmas modernizācija ļāva siltumenerģijas patēriņu samazināt līdz pat 50% un arī iedzīvotāju izmaksas par siltumu samazinājās uz pusi. LLPA apzinās, cik liela loma ir ES struktūrfondu un citu atbalsta programmu līdzekļu pieejamībai dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Pagaidām no Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajiem ES piešķirtajiem līdzekļiem enerģētikas pasākumu īstenošanai darbībai Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamajās un publiskajās ēkās ir paredzēti 88 miljoni latu. Eiropas Komisijas attieksme ļauj cerēt, ka šis skaitlis nav galīgais. Visbeidzot, vēlreiz jāuzsver, ka Eiropas Komisija ir akceptējusi LLPA viedokli ēku siltināšanas jautājumā, un tas liecina, ka, Latvijas lielajām pilsētām apvienojot spēkus, mūsu argumentācija kļūst daudz redzamāka arī Eiropas līmenī. Pagaidām tas ir pirmais precedents. Esmu pārliecināts, ka tas ir tikai sākums.