Šos ierobežojumus atcels pēc trim nedēļām un uzreiz pēc tam jau citā posmā ieviesīs jaunus: pakāpeniska cauruļu nomaiņa līdz Teikai turpināsies līdz pat rudenim. "Ja ir iespēja izmantot citus ceļus, iesakām to darīt," saka Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa. Ar to vien nepietiek, uzsver eksperti, norādot, ka pašvaldībai jāinformē cilvēkus ne tikai par gaidāmajām izmaiņām, bet arī jāpiedāvā konkrētas alternatīvas, pretējā gadījumā sanāk, ka dome ir atstājusi satiksmi pašplūsmā. Atlikt nevarēja Pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens (RŪ) apgalvo, ka gaidīt ar ūdensvada rekonstrukciju šajā posmā vairs nevarēja, jo tā dēļ Juglā bieži ir ūdensapgādes traucējumi un tek duļķains ūdens. Ja sāktu darbus tikai vasarā, kad ielās parasti ir mazāk mašīnu, tad nepaspētu visu izdarīt līdz rudenim, pārāk apjomīgs ir šis projekts. "Bet nav jau tā, ka mums nospļauties uz autovadītājiem, esam par darba laikiem daudz domājuši," saka RŪ preses sekretārs Arturs Mucenieks. Turklāt, lai nebūtu jārok gara tranšeja un vēl vairāk jāierobežo transporta kustība Brīvības ielā, uzņēmums izmantos jaunu metodi — ūdensvada iekšpusē no Berģiem līdz Džutas ielai Teikā vilks jaunu ūdens cauruli (darbi izmaksās 10 miljonus latu). Darbu grafiks saskaņots ar Rīgas domes satiksmes departamentu. Nodrošināt ceļazīmju izvietošanu un iedzīvotāju informēšanu par jaunajiem darbiem uzdots darbu veicējiem, proti RŪ. Pats departaments, arī apzinoties, ka darbi "neapšaubāmi radīs sastrēgumus", veikt kādas aktivitātes satiksmes vadīšanā neplāno, saka I.Prauliņa. Zīmes jāsaliek laicīgi "Labi, RŪ saliks zīmes, bet jautājums ir, vai tas ir spējīgs sastādīt satiksmes organizēšanas shēmu?!" pašvaldības neiesaistīšanos kritizē satiksmes eksperts Edmunds Bērziņš. Viņaprāt, domei vajadzēja sadarboties ar Latvijas Valsts ceļiem un uzstādīt norādes pie Baltezera un Berģu viaduktiem, lai autovadītāji izmantotu apbraukšanas ceļus, piemēram, apkārt Ķīšezeram. "Tas ceļš ir par 10 km garāks, bet tur var braukt ar 70 km/h," atzīmē E.Bērziņš, piebilstot, ka "eleganti var izbraukt" arī caur Juglas papīrfabrikas ciematu. Tam piekrīt arī autožurnālists Pauls Timrots, kas šo ceļu izmanto regulāri. Šajā gadījumā, pēc abu ekspertu domām, sastrēgumus varētu mazināt arī, piedāvājot intensīvāk izmantot tramvaja sliežu otrā pusē esošo ielu, kas iet paralēli Brīvības gatvei — tā sākas tieši pie Baltezera ielas un beidzas pie Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas. Ja pašvaldība plānotu satiksmes organizāciju, pirms remontdarbiem tā noteikti noasfaltētu šo bedraino ielu. Domē skaidro, ka neesot izdevīgi atjaunot vienu pašu ielu — tas jādara kopā ar tramvaja sliežu nomaiņu. Savukārt, komentējot speciālistu ieteikumu izvietot norādes par remontdarbiem jau uz apvedceļa, I.Prauliņa norāda, ka likumdošana to neliek darīt, ja iela netiek pilnībā slēgta. Turklāt tādas zīmes, kas informētu par sastrēgumiem, nemaz nav, viņa piebilst. Pārvadātājus neinformē Tāpēc par gaidāmajiem satiksmes ierobežojumiem daudzi, tai skaitā pasažieru pārvadātāji, uzzina tikai no medijiem. Piemēram, uzņēmums Ekspress Ādaži, kas desmitiem reižu dienā uz un no Rīgas ved Garkalnes, Carnikavas, Ādažu, Baltezera iedzīvotājus, šo informāciju saņēma, pateicoties presei un radio. Gan tā pārstāvji, gan galvaspilsētas uzņēmums Rīgas satiksme (RS) prognozē, ka transports, visticamāk, neiekļausies grafikā, taču cik nopietnas varētu būt nobīdes no tā, nezina. "Ļoti iespējams, ka, zinot par ierobežojumiem, cilvēki izvēlēsies citus ceļus un sastrēgumi nebūs pārāk lieli," pieļauj RS preses sekretāre Iluta Bērziņa. Pēc Dienas aicinājuma Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) apņēmies iepazīties ar situāciju un apspriest to ar satiksmes departamentu.
Noskaties VIDEO: Ceļa remonts Juglā sastrēgumus nerada