Latvijā izgatavotas kontroles ierīces ļauj apkuri regulēt no attāluma un samazināt izdevumusKopš 2003.gada Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīva Pavadonis kopējie maksājumi par apkuri nav pieauguši, neraugoties uz siltumtarifu pieaugumu, Dienai skaitļus rāda kooperatīva pārvaldnieks Sergejs Rudenko. Tas panākts, izmantojot SIA Faonet inženieru izgatavotu sistēmu, kura ļauj katra nama siltummezgla rādījumus kontrolēt no attāluma tiešsaistes režīmā, pielāgojot apkures jaudu apstākļiem un brīdinot par draudošu avārijas situāciju.
Sistēma tiek lietota arī Baltkrievijas daudzdzīvokļu namos, Dienai stāsta Faonet valdes loceklis Vladimirs Jerofejevs. Par to interesējas arī Zviedrijas siltumapgādes speciālisti. A/s Rīgas siltums (RS) sācis līdzīgas sistēmas ieviešanu, kura ļaus kontrolēt, bet ne regulēt apkures sistēmu no attāluma, jo šo funkciju uzskata par pārāk dārgu. Tiesa gan, šie aprēķini nav samēroti ar jauno RS tarifu pieauguma plānu par vairāk nekā 30% no nākamā gada 1.marta, kas iesniegts sabiedrisko pakalpojumu regulatoram.
Katrā mājā citādi
Faonet jaunās sistēmas izstrādi sācis pēc kooperatīvu pārvaldnieku pieprasījuma, kuri siltummezglu regulēšanu, tos apstaigājot darbiniekiem, uzskatīja par pārāk darbietilpīgu un neelastīgu. "Lai siltumu lietotu taupīgi, rudenī un ziemā siltummezgls jāpārregulē teju divreiz dienā," uzsver S.Rudenko. "Tas jādara skolotam automātikas speciālistam, jo pat apmācītam santehniķim tas var būt par sarežģītu."
Rīgas daudzdzīvokļu namu siltummezglu automātika ir ar konkrētu rūpnīcas standartu, toties katrā mājā ir savi apstākļi - nams, kas celts Purvciemā 1971.gadā, atšķiras no Zolitūdē 1987.gadā celtā, un tas - no 1993.gadā Ziepniekkalnā būvētas mājas, lai arī visas ir 119.sērijas, skaidro S.Rudenko. Tām ir dažāda siltumnoturība, atšķirīgas apkures sistēmas, un rūpnīcas automātika te ir pārāk neelastīga.
Faonet siltummezglā ievietojamā ierīce ļauj siltuma piegādi pielāgot katra nama īpašībām un konkrētā brīža laika apstākļiem, ar noteiktu intervālu mērot temperatūru ārā un telpās un tiešsaistē nododot datus pa internetu namu pārvaldē vai kooperatīvā novietotam datoram. Speciālists visas temperatūras un spiediena izmaiņas redz uz ekrāna un var no attāluma regulēt siltuma un karstā ūdens piegādi, mainot siltummezgla regulējumu.
Īsziņa uz mobilo
Par svarīgu sistēmas funkciju speciālisti min draudošu avārijas situāciju fiksēšanu, nosūtot īsziņu uz mobilo telefonu atbildīgajai amatpersonai, tiklīdz sistēmā strauji samazinās spiediens. "Noplūdes gadījumā remontbrigāde var ierasties uzreiz, nevis pēc tam konstatēt, ka cilvēki salst aukstos dzīvokļos, bet mājas pagrabs pilns ar karsto ūdeni, turklāt visi zaudējumi jāapmaksā mājas iemītniekiem," stāsta V.Jerofejevs.
Faonet ierīce būtiski papildina siltummezgla automātiku, kura nesaņem informāciju par āra gaisa un telpu temperatūru un nepielāgo apkures intensitāti apstākļiem. "Daudziem zināma situācija, kad ārā ir silts, dzīvoklī karsti, cilvēki atver logus un laiž siltumu ārā, protams, par to samaksājot," bēdīgu ainu apraksta V.Jerofejevs. Temperatūras amplitūdā no mīnus pieciem līdz plus pieciem grādiem, kas Latvijā ir visai bieži, siltummezgla automātika esot teju nejutīga pret izmaiņām.
Ietaupījums atšķirīgs
"Kooperatīva Pavadonis mājas celtas 1981.-1985.gadā, tās ir samērā līdzīgas, taču ar rūpnīcas automātiku nevarējām panākt visās vienmērīgu telpu temperatūru," stāsta S.Rudenko, "tas kļuva iespējams, kad ierīkojām šo sistēmu". Pirmais Faonet sistēmu izmēģināja un ieviesa kooperatīvs Pļavnieki 2002.gadā, Pavadonis pievienojies pēc gada. S.Rudenko stāsta: "Sistēma taupa laiku un enerģiju - agrāk katru mēnesi viens darbinieks apstaigāja visus siltummezglus un norakstīja skaitītāju rādījumus, pēc kuriem RS gatavo rēķinus iedzīvotājiem. Viss notika post factum - mēneša beigās konstatējām, ka sistēma slikti noregulēta, skrējām pārregulēt, pēc mēneša redzam - vai, atkal nepareizi! Tagad noregulējam, uzreiz pārbaudām - mazliet par siltu, pārliekam rādītājus - viss kārtībā! Ja dati nesakrīt vai siltummezglu nevar noregulēt caur datoru, ir iemesls iet paskatīties, kas noticis." Faonet sistēma ļauj siltuma jaudu noregulēt atkarībā no diennakts stundas - dienā sildīt dzīvokļus vairāk, naktīs - mazāk, līdzīgi regulējot arī karstā ūdens temperatūru. Datorā tiek fiksēts arī siltuma daudzums, kas iztērēts noteiktā laikposmā.
Kopumā tiešo ietaupījumu par apkuri un silto ūdeni S.Rudenko lēš vidēji 15% apmērā, uzsverot, ka būtiskāku līdzekļu ekonomiju dod ātri novērstās avārijas, kas citādi radītu nopietnus zaudējumus. Baltkrievijas klientiem šī sistēma devusi līdz 30% siltuma izmaksu ekonomiju, informē V.Jerofejevs.
Eksperta viedoklis
A/s Rīgas siltums informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis:
Protams, ir labāk, ka šāda sistēma ir, taču kopumā, ja siltummezgls atbilstīgi ieregulēts, bez tās var iztikt. Patlaban Rīgas siltums sācis līdzīgas siltuma skaitītāju automātiskās nolasīšanas sistēmas izveidi, taču, vērtējot izmaksas, secinājām, ka iespēja mainīt apkures parametrus no attāluma to nevajadzīgi sadārdzinātu un ieguvumi būtu mazāki nekā izmaksas. Kontrolēt apkures parametrus no attāluma gan ļaus arī Rīgas siltuma sistēma. Praksē Faonet sistēma varētu būt noderīga, lai pārregulētu siltummezglu darbību rudeņos un pavasaros. Pēc ziemas jāuzstāda zemāka apkures izslēgšanas temperatūra - +8 grādi, bet rudenī apkure minimālā režīmā jāieslēdz jau tad, kad temperatūra noslīd līdz +12 grādiem. Patlaban Rīgas siltums uz katru ēku nosūta darbinieku, kas rudeņos un pavasaros noregulē siltummezglu, bet Faonet sistēma ļauj no tā atteikties. Saskaņot šīs sistēmas ierīkošanu ar Rīgas siltumu nav vajadzības - ja klients pats apkalpo savu siltummezglu, nav starpības, kā to dara.