Dome, dodot namu pārvalžu privatizācijā iegūto naudu māju remontiem, pieķēdē iedzīvotājus uz trim gadiem pie viena apsaimniekotāja.
Iecere
- 49% bijušās namu pārvaldes kapitāldaļas nopērk privātais uzņēmums X, 51% patur pašvaldība
- Pārdošanā iegūtā nauda nonāk uzņēmuma X Apsaimniekošanas fondā
- Uzņēmums X vienojas ar iedzīvotājiem par apsaimniekošanas tarifu, kas būs spēkā divus vai trīs gadus
- Dzīvokļu īpašnieki apvienojas biedrībā (vai kooperatīvā)
- Biedrība piesakās naudai no Apsaimniekošanas fonda, lai izremontētu māju
- Biedrība noslēdz ar uzņēmumu X līgumu, ka nevar trīs gadus mainīt apsaimniekotāju, citādi remontam paņemtā nauda jāatdod atpakaļ
- Kad visas mājas izveidojušas biedrības, pašvaldība pārdod atlikušo 51% daļu, uz kurām pirmpirkuma tiesības būs esošajam investoram
Dinēviča shēma
Ar ideju par bijušo namu pārvalžu privatizāciju septembra sākumā klajā nāca vicemērs Jānis Dinēvičs (LSDSP), kuru domes koalīcijas partneri atbalstīja un uzdeva izveidot darba grupu, kurai jāizstrādā detalizētāks ierosinājums. Kopš tā laika notikušas vairākas darba grupu sēdes, bet J.Dinēviča ideja gandrīz nav mainījusies. Tās būtība ir atdot namu pārvaldes privatizācijai un iegūtos līdzekļus ieguldīt daudzdzīvokļu māju remontos, naudu gan atvēlot tikai tiem namiem, kuru iedzīvotāji nodibinās kooperatīvu vai biedrību, līdz ar to tiks izslēgti no pašvaldības apsaimniekošanā esošo māju saraksta, kurā joprojām atrodas 90% (ap 5000) privatizācijā nodoto daudzdzīvokļu namu.
Apsaimniekošanas nozares eksperti apstiprina, ka dzīvokļu īpašniekiem ir nepieciešams papildus grūdiens biedrību veidošanai, iespējams, tieši finansiāls. Taču vicemēra ideja, viņuprāt, nav šis labais stimuls vairāku iemeslu dēļ.
Aicina veidot fondu
Pirmkārt, nav skaidrs, kā tiks izlemts, cik katra nama biedrībai pienāksies no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, kas varētu būt aptuveni 21,7 miljoni latu. Otrkārt, lai saņemtu naudu, biedrībai liegs trīs gadus izvēlēties citu apsaimniekotāju. Tas nozīmē, ka būs jāpaliek pie tā uzņēmuma, kas privatizējis namu pārvaldi, un jāpieņem arī tā norādītā apsaimniekošanas maksa. Pēc J.Dinēviča teiktā, tā tiks aprēķināta individuāli (metodi nosaka Ministru kabineta noteikumi) un varētu sasniegt 40-50 santīmu par kvadrātmetru mēnesī līdzšinējo pašvaldības noteikto 25 santīmu vietā. Ja iedzīvotāji ar apsaimniekotāju nespēs vienoties, biedrība varēs lauzt līgumu, taču tad arī nauda, ko tā ieguva remontdarbiem, uzreiz būs jāatdod.
Sanāk, ka dome atbalsta konkrēto uzņēmumu, norāda Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitolds Pepiņš un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis, piedāvāto shēmu nosaucot par "apmānu" un "dāvanu slazdā". Eksperti uzskata, ka no privatizācijas iegūtā nauda pašvaldībai jāiegulda speciāli izveidotā fondā māju remontu atbalstam, uz ko jāļauj pretendēt jebkurai biedrībai.
Bažas par monopolu
Eksperti rosina arī nepieļaut, lai namu pārvaldes, kas apsaimnieko pusi Rīgas mājokļu, nonāk viena uzņēmuma rokās, kas draud beigties ar monopolstāvokļa izveidošanos. Viņi piedāvā noteikt, ka viena firma nedrīkst privatizēt vairāk nekā vienu ceturto daļu namu pārvalžu. J.Dinēvičs pagaidām nesaka, vai atbalstītu visu 15 namu pārvalžu nonākšanu vienas kompānijas rokās. Toties painteresējies, vai tas ir iespējams, gan viņš ir, proti, domnieks rakstisku konsultāciju lūdzis Konkurences padomei, kas vēl izvērtē situāciju.
Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere aicina domi janvārī organizēt konferenci, kurā tiktu izskaidrota un izdiskutēta bijušo namu pārvalžu privatizācijas shēma un tās sekas. Pēc aģentūras Rīgas mājoklis pārstāves Ingas Ivanovas teiktā, iedzīvotāji jau sākuši aktīvi interesēties, kas notiks pēc privatizācijas un kur varēs dabūt naudu māju remontiem. "Vispār jau tas ir apmāns - it kā dzīvokļu īpašnieki vadīs savu māju, bet īstenībā neko nekontrolēs, jo maksās firmai gluži kā tagad bijušajām namu pārvaldēm, kas visu sametīs vienā katlā," uzskata V.Peipiņš.
Vēl gan visus norādītos trūkumus var novērst, jo ideja ir projekta stadijā, kas būs jāapstiprina vispirms komitejās un pēc tam domes sēdē.