Arhitektu pārmetumus par Rīgas attīstības plānu dome uzskata par daļēji pamatotiem

Tāpēc Latvijas Arhitektu savienība (LAS) paziņojusi, ka šobrīd būtu lietderīgi pārdomāt un uzlabot visu plānošanas darbību Rīgā. Attīstības departamentā pauž, ka tas nav visu arhitektu viedoklis.Apdraudēti pieminekļi Patlaban notiek Rīgas teritorijas plānojuma 2006.—2018. gadam grozījumu 1.redakcijas izstrāde. Izmaiņas neaptver pilnīgi visu pilsētu, bet gan dažas teritorijas, no kurām lielākā ir Rīgas brīvosta. Jāatgādina, ka ostas plānojumu pērn janvārī Satversmes tiesa atcēla, jo attiecībā uz šo teritoriju netika veikts detalizēts vides novērtējums. Tagad sagatavotais plānojuma variants piedāvā tajā piecus dažādus teritorijas izmantošanas veidus. Taču Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai vadītāju Sandru Jakušonoku grozījumi neapmierina, jo būtiski pasliktināta ostā esošo dabas un kultūras pieminekļu (Komētforta, Daugavgrīvas cietokšņa, arhitektūras pieminekļa Voleru muižas u.c.) saglabāšana, jo plānojums tos padara par objektiem ar neatbilstošu izmantošanas statusu. Par piekļūšanu pieminekļiem turpmāk paredzēts lemt ostai, kas ierobežos iespēju tos apskatīt, turklāt ideja samazināt pieminekļu aizsargzonu līdz 50 m atsevišķos gadījumos nozīmē pieminekļa daļas faktisku iznīcināšanu, brīdina S.Jakušonoka. Departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa atbild, ka tas ir ostas piedāvājums, kas "ir atvērts priekšlikumiem un ir precizējams". Izmaiņas neapmierina arī Kundziņsalas iedzīvotājus, kuri kopš 2006.gada dzīvo ostas teritorijā. Viņi savas dzīvojamās ēkas turpmāk drīkstēs rekonstruēt, bet jaunas veidot nebūs atļauts. Tas tāpēc, ka Kundziņsala atrodas Mantess naftas vada aizsargjoslā, skaidro M.Ābeltiņa. "Tas nozīmē, ka dzīvojamais rajons ir nolemts lēnai iznīcībai," komentē biedrības Kundziņsala vadītājs Māris Jansons, kurš jau ilgstoši cīnās par Kundziņsalas izslēgšanu no ostas un tagad cer tikai uz jauno domes sasaukumu vai tiesu. "Investoriem ir ļoti svarīgi, lai grozījumu pieņemšanas procedūra notiktu pareizi," pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns, lai neskaidrību rezultātā nebūtu atkal jāatceļ plānojumi kādām teritorijām. Izmaiņas plānojumā saistītas arī ar vēl vienu Satversmes tiesas spriedumu, kas noteica, ka aizsargjoslās jāiekļauj arī applūstošās teritorijas. Plāns atbilst likumiem LAS februāra sākumā izplatītajā paziņojumā pauž, ka attīstības plāns jāpārskata pašos tā pamatos. "Tam trūkst mērķu, uzstādījumu un ambīciju," saka LAS vadītājs Sergejs Ņikiforovs. Vēl plāns neievēro pēctecības principu, atzīst LAS. "Kaut kas sākts lipināt no nulles, skatoties pēc tā, kas katram zemesgabala īpašniekam ir vajadzīgs," saka Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, norādot, ka rezultātā "viss centrs ir piemētāts pilns ar violetiem un tumši ziliem pleķiem, kas nozīmē, ka stāvu augstums tur sasniedz 24 vai vairāk. Nav nekādas telpiskas kompozīcijas, nekāda infrastruktūras pamatojuma". Paziņojumā LAS arī pauž, ka satiksmes ceļu tīkla uzlabojumi nespēj tikt līdzi satiksmes intensitātes pieaugumam, nav apzaļumotās atpūtas telpas pilnveidošanas priekšlikumu, pilnīgi atmesta ideja par "zilo Rīgu", tas ir, par visu ūdensteču un tilpņu attīstīšanu vienotā sistēmā. Departamenta speciālisti piekrīt vairākiem pārmetumiem, piemēram, par plānojuma pārlieko detalizāciju, taču uzsver, ka plānu un tā grozījumus var izstrādāt tikai uz spēkā esošas likumdošanas bāzes, kura reglamentē attiecīgo detalizācijas pakāpi, saka M.Ābeltiņa. Departaments sola vērtēt LAS pausto, taču tā rīcībā ir informācija, ka tas nav visas LAS viedoklis. 16.februārī plkst.18 paredzēta speciālistu diskusija ar iedzīvotājiem Rātslaukumā 1, kur iespējams iepazīsties ar grozījumiem.