Tai skaitā janvārī netiks ieviestas solītās brīvpusdienas pirmsskolas izglītības iestādēs, pilsētas mēram solot to izdarīt ne vēlāk kā nākamā gada septembrī. Ušakovs gan uzsvēra, ka nevienas iestādes funkcijas apdraudētas netiks.
Situācijā, kad nav pieņemts valsts nākamā gada budžets, pašvaldībām ir divi varianti - pieņemt pašvaldības nākamā gada budžetu, vai arī apstiprināt to tikai pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, skaidro Finanšu ministrijā (FM).
Ja pašvaldības vēlas apstiprināt budžetu pēc valsts budžeta pieņemšanas, līdz tam brīdim to izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu no pērnā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apmērs.
Savukārt šādā situācijā uzreiz apstiprinot pašvaldības budžetu nākamajam gadam, FM iesaka ievērot piesardzības principu un pēc 2019.gada valsts budžeta apstiprināšanas veikt nepieciešamos grozījumus pašvaldību budžetos. FM ieskatā, tieši šis variants pašvaldībām ir vislabvēlīgākais.
Rīgas pašvaldība ir izvēlējusies pirmo variantu, izriet no Ušakova stāstītā. Viņš apstiprināja, ka neviena no pašvaldības iestādēm - departamenti, sociālie dienesti un citi - neapstiprinās savus 2019. gada budžetus pirms nebūs pieņemts valsts un pašvaldības kopējais budžets.
"Kamēr nebūs pieņemts valsts budžets, mēs dzīvosim ar 1/12 daļu no pērnā gada budžeta, ietverot visus grozījumus. Nevienas iestādes funkcijas apdraudētas netiks, jo patlaban taču mēs visu nodrošinām, taču vienlaikus mēs nevarēsim uzsākt nevienu jaunu programmu, kas skar, piemēram, atalgojuma palielināšanu, tostarp - arī bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos no janvāra," sacīja Ušakovs, solot, ka šo solījumu pašvaldība tomēr izpildīs ne vēlāk par 2019. gada septembri.
Ušakovs arī norādīja, ka pašvaldības esot tieši atkarīgas no FM prognozes un bez tām neesot iespējams sastādīt ieņēmumu daļu. "Piemēram, FM saka, ka nākamgad mūsu iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs 100 eiro. Tas ļauj mums ieņēmumos uzrakstīt 100 eiro un, ja notiks neizpilde, FM mums to kompensēs. Taču tagad mums tādu prognožu nav," skaidroja mērs.
Vienlaikus viņš pauda bažas par to, vai pašvaldībām pienāksies kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies nodokļu reformu rezultātā. Pēc viņa teiktā, no valsts puses šīm kompensācijām bija paredzēti 104 miljoni eiro, no kuriem Rīgai tiktu vismaz 45 miljoni. "Šobrīd mēs nezinām, vai mums vispār kas pienāksies un balsot par jelkādu jaunu programmu ieviešanu nebūtu atbildīgi," pauda priekšsēdētājs.
Līdz ar pašvaldības budžeta pieņemšanas aizkavēšanos, kavēties nākamgad varētu arī atsevišķi satiksmes infrastruktūras projekti. Tie projekti, kuri tiek īstenoti ar Eiropas Savienības finansējumu, piemēram, Dienvidu tilta un Austrumu maģistrāles būvniecība, apdraudēti neesot, taču uz jautājuma zīmes esot, piemēram, Aleksandra Čaka ielas remonts. "Vienlaikus mēs juridiski cenšamies saprast, vai departamenti atsevišķiem projektiem drīkst rīkot konkursus ar nosacījumu, ka līgumi tiks noslēgti tikai tad, kad būs budžets," sacīja Ušakovs.
Mērs arī norādīja, ka Satiksmes departamentam gada beigās plānots liels budžeta pārpalikums, kas tiks pārcelts uz nākamo gadu, tādēļ, piemēram, Krasta ielas remonta pabeigšanai līdzekļi būšot.
Kā vēstīts, valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš atzinis, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019. gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.
Attiecīgi Saeima 6. decembrī pieņēma un Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem iecerēts risināt 2019. gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas.
kāpēc ķivere ?
džokers