Gaidāmā izglītības reforma draud ne tikai ar mazo lauku skolu slēgšanu — šāds liktenis var piemeklēt arī galavaspilsētas izglītības iestādes. Lai nākamajā mācību gadā iekļautos valsts piešķirtajā finansējumā, Rīgai nāksies samazināt skolu administratīvo aparātu, apvienot nepiepildītās klases, vairākās vidusskolās, kurās ir pa vienai vidusskolas klasei, neatvērt 10.klasi un dažas skolas likvidēt, pievienojot tās citām. Šādu ainu iezīmē Rīgas domes (RD) izglītības, jaunatnes un sporta departamenta speciālisti. Viņu izstrādātie priekšlikumi ceturtdien guva atbildīgās domes komitejas deputātu atbalstu, kas nozīmē — turpmākos mēnešos tiks rēķināts, kā izmaiņas skars katru konkrēto skolu.
Plānoto izmaiņu sakarā Izglītības un zinātnes ministrija pērn lūdza pašvaldības modelēt, kā nākamajā mācību gadā izskatīsies izglītības iestāžu tīkls. Ja nauda, ko valsts plāno piešķirt Rīgas skolām, nemainīsies, tad septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī tā būs apmēram par 20% mazāka nekā pašlaik, teikts RD deputātiem sagatavotajos dokumentos. Lai šajā finansējumā iekļautos, pašvaldībai, pirmkārt, būs jānodrošina, ka skolu administratīvā personāla (skolas direktora, direktora vietnieku izglītības jomā, izglītības metodiķu, psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu, bibliotekāru, pulciņa skolotāju) atalgojumam paredzētā nauda nav lielāka par 15% no summas, kas paredzēta skolas mācību plāna samaksai. Tajās iestādēs, kur šis procents būs augstāks, darbinieki būs jāatbrīvo, norāda izglītības departamenta pārstāvji.
Otrkārt, būs jāsamazina finansējums pašam mācību procesam, tā dēļ var tikt apvienotas nepiepildītās skolas un klases. Vairākās iestādēs varētu vispār neatvērt 10.klases. "Ja būs 25 skolēni pieteikti 10.klasei, tad to atvērs, ja skolēnu skaits nebūs tik liels, piemēram, 15 vai 18, tad — ne," deputātiem skaidroja departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis. Gadījumos, ja 10.klases neorganizēs, jaunajiem vidusskolēniem būs jāmeklē vieta citā mācību iestādē.
Savukārt tajās skolās, kur ir paralēlklases, bet tās nav līdz galam nokomplektētas, tiks izvērtēta iespēja klases apvienot. Tiesa, skolēnu skaits vienā klasē nedrīkstēs pārsniegt 30 bērnus, kas ir valstī noteiktais maksimums.
Cietīs minoritāšu skolas
Departaments stāsta — tam nav informācijas par gaidāmajām izmaiņām attiecībā uz katru skolu, taču, apskatot Rīgas skolu katalogu portālā E-skola, redzams, ka 10.klašu neatvēršana draud pamatā minoritāšu izglītības iestādēm — poļu, igauņu, ebreju un lietuviešu vidusskolām, kuru audzēkņiem apgūt minoritātes valodu turpmāk citās skolās būs problemātiski.
"Vecākiem un bērniem ir ļoti svarīgi mācīties lietuviešu valodā. Ja grib aiztaisīt 10.klasi, tas būs vispār ārprāts," saka Rīgas lietuviešu vidusskolas direktore Aldonija Treija, kuras vadītā iestāde pašreiz nekvalificējas izvirzītajam kritērijam — 10.klasē mācās tikai 14 skolēnu. Sliktās ekonomiskās situācijas dēļ skola šogad jau esot zaudējusi vairākus bērnus, jo tie aizbraukuši dzīvot uz Lietuvu, tomēr viņa uzsver, ka nepieļaus kādas klases slēgšanu. Skolas plānos ir pierunāt latviešu bērnus, lai viņi stātos vidusskolā, apgūtu lietuviešu valodu un izmantotu iespēju pēc tam bez maksas studēt Viļņas universitātē. Tāpat skola vērsīsies pēc palīdzības pie Latvijas un Lietuvas amatpersonām. "Rīgā apmēram puse skolēnu mācās mazākumtautību skolās, ja neapdomīgi rīkosimies varam šīs mācību programmas iznīcināt," komitejas sēdē bilda deputāts Igors Pimenovs (SC).
Departamenta preses sekretāre Indra Vilde apstiprina, ka minoritāšu skolu lietderība tiks pārskatīta. Tomēr departaments sola uz šīm skolām skatīsies citādi, jo tās papildus vispārizglītojošajam kursam nodrošina arī minoritāšu kultūras saglabāšanu. Lai tās atbalstītu, ir arī iespēja finansējumu lūgt vēstniecībām, piebilst I.Vilde. Komitejas vadītājs Juris Zaķis (LPP/LC) uzsver, ka kontrolēs departamenta darbu un iestādei būs regulāri jāatskaitās par plānotajām izmaiņām.