Pēc Birka vārdiem, situācija sarežģījās, kad par šiem noteikumiem domes sēdē trīs deputāti iesniedza “stipri līdzīgus” papildinājumus, kas pēc būtības bija līdzīgi, bet katra frakcijas atbalstīja sava deputāta priekšlikumu. “Faktiski tās balsis sadalījās trīs ļoti līdzīgās daļās un beigās nepieņēma nevienu no šiem priekšlikumiem, kas faktiski šos noteikumus padarīja par nebaudāmiem, nelietojamiem,” teica Birks. Tāpēc viņš pieņēmis lēmumu neparakstīt šos noteikumus, uzaicināja frakcijas vadītājus un brīvos deputātus pie sevis, un pēc diskusijas panākta vienošanās, ka noteikumu autoram Jānim Žaržeckim (LPP/LC) līdz ceturtdienai elektroniski jāiesniedz priekšlikumi, kā sakārtot šos jautājumus. Viņš teica, ka noteikumus saskaņos arī ar Latvijas Jūras administrāciju, “kuriem ir daudz vairāk zināšanu par kuģošanas drošību”.Kā jau ziņots, pagājušajā nedēļā domes sēdē atbalstītie noteikumi paredz, ka kanālā drīkstēs pārvietoties mazizmēra kuģošanas līdzekļi — airu laivas, ūdens motocikli, motorlaivas, kuteri un ūdens velosipēdi ar ātrumu līdz 5 km/h, ja vien to garums nepārsniegs astoņus metrus, bet platums — 2,3 metrus. Saskaņā ar noteikumiem, kuģošana drīkst notikt pa straumei virzienā no Centrāltirgus uz Andrejsalu. Tajā pašā laikā valdības noteikumos noteikts, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir līdz 12 metru garš, kādi līdz šim ir peldējuši arī pa kanālu, un tieši tik garus kuģus iegādājies A.Čaunāns. Patlaban viens no tiem jau atrodas Latvijā, bet otrs — vēl ASV, kopā tie uzņēmējam izmaksājuši 200 000 latu.
Vēl karstākas diskusijas izvērtās par kuģošanas virzienu. A.Čaunāns paredzējis kuģot pret straumi, savukārt J.Zaržeckis uzskata, ka jākuģo pa straumei, — lai netiktu izskaloti krasti, kā arī emocionālu apsvērumu dēļ — jāsāk no neglītā Centrāltirgus, bet jāturpina gar skaisto Operu, Bastejkalnu, Kronvalda parku un Andrejostu.