Būvēt dārgāk, dzīvot — lētāk

Atrodas vēl citi zinātāji, tomēr visi šo videi un iemītnieka makam draudzīgo namu kā reālu tirgus produktu Latvijā saredz vien pēc tam, kad apkures izejvielu cenas būs vienādojušās ar Eiropas līmeni, jo "tad beidzot visi sāks siltumu taupīt". Pagaidām nav skaidrs, par cik dārgāk Latvijā maksās pasīvās mājas būve — Vācijā, kur tās kļuvušas ļoti pieprasītas, šī starpība ir ap 7%, turklāt pastāv valsts atbalsta programmas īpašniekiem. Pie mums sadārdzinājumu radīs ne tikai būvmateriālu cenu kāpums, bet arī mājas vadības sistēmas uzturēšana, bažījas speciālisti. Sāks pavasarī Pirmo pasīvo māju Latvijā, visticamāk, uzcels SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RP) pārziņā. Patlaban top projekts, un būvniecību Baltezera ielā, "ja viss ies labi", plānots sākt nākamā gada pavasarī, Mājoklim stāsta viens no energoefektīvu ēku pionieriem Latvijā, RP finanšu direktors Jānis Kosītis. Pašvaldības uzņēmums plāno kā pilotprojektu uzcelt divas piecstāvu daudzdzīvokļu pasīvās mājas, kuru iemītniekiem 100 kvadrātmetru apkurei un karstajam ūdenim būs jātērē vien 127 lati gadā. RP sadarbības partneri ir Vācijas arhitekti un būvuzņēmēji — firma F.E.ST. Construction. J.Kosītis jau paredz diskusijas ar iepirkumu speciālistiem, tomēr citas izejas nav — vietējo būvnieku piedāvājums neatbilst projekta prasībām. "Latvijas arhitektiem un būvniekiem vēl daudz jāmācās, lai varētu projektēt un uzcelt pasīvo māju," Mājoklim teic energoefektivitātes ekspertu uzņēmuma SIA Ekodoma speciālists Agris Kamenders. Jaunā lauciņa pētnieki esot arī arhitektu birojā DEPO projekts. Ventilē, bet siltumu neizlaiž Pasīvās mājas celtniecība tiek ārkārtīgi precīzi izplānota, te nav mazsvarīgu sīkumu, vēsta Artiva mājaslapa internetā. Pasīvā ēka ir bez tradicionālās apkures sistēmas, tomēr piedāvā mājīgu istabas temperatūru, jo neizlaiž "pasīvo" Saules starojumu, kas iespīd pa logu, no šejienes arī nosaukums. Pasīvā māja siltumenerģiju izmanto līdz 80% mazāk nekā jaunceltnes, kas būvētas pēc pašreizējiem būvnormatīviem. Līdz ar īpaši labu siltumizolāciju un visu sīkāko spraugu, pa kurām siltums varētu izplūst, likvidēšanu būtisks ir nama optimāls novietojums pret debespusēm, speciāli logi, kas savāc Saules siltumu, visu elektroierīču un to ražotā siltuma izmantošana, kā arī īpaša ar datoru vadāma ventilācijas sistēma. Tā nodrošina telpas ar svaigu gaisu un vienlaikus ar rekuperācijas iekārtām atdzesē izejošo un uzsilda ienākošo gaisu. Vasarā to izmanto gaisa atvēsināšanai. Ja enerģijas tomēr trūkst, tā tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem. Vācijā tie nereti ir Saules kolektori, bet Latvijas pirmajā pilotprojektā plānots ierīkot zemes siltumsūkņus. Grib citus būvnormatīvus Eiropā izplatītākas ir pasīvās privātmājas un rindu mājas, tomēr arī vairākstāvu māju karkasiem tiek izmantots ekoloģisks celtniecības materiāls — koks. J.Kosītis stāsta, ka rit sarunas ar Ekonomikas ministriju, lai mainītu Latvijas būvnormatīvu, kas liedz no koka celt par trim stāviem augstākas mājas. " Vācijā un Norvēģijā tās var sasniegt 5—8 stāvu augstumu, Šveicē — sešus stāvus. Mēģināsim pielīdzināties Eiropai," saka projekta iniciators, uzsverot, ka ugunsdzēsēju iebildumi par koka māju nedrošību nav pamatoti, jo tās būvē no īpaši apstrādātām konstrukcijām ar speciālu izolāciju. "Ja tomēr nesanāks, būvēsim pasīvās mājas ar betona karkasu," J.Kosītis negrasās atkāpties, jo "izmantot koku ir pareizāk arī tāpēc, ka betona un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgas nozares, arī būvēšana no kokmateriāliem ir ar ievērojami mazāku energopatēriņu". Dārgāki materiāli un serviss Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem pasīvo māju ieviešanas ceļā ir augstākas celtniecības izmaksas. Pēc F.E.ST. Construction aprēķiniem, sadārdzinājums varētu sasniegt pat 30%, un tas ir galvenokārt augsto būvmateriālu cenu dēļ. RP ārējo sakaru vadītājs Valdis Hofmarks uzsver, ka pasīvās mājas datorizētā vadība Latvijā varētu sadārdzināt tās uzturēšanu. "Mūsu pirmā māja būs dārgāka arī tāpēc, ka jāmaksā Vācijas inženieriem un strādniekiem, jo vietējie pagaidām šādu māju nemāk uzbūvēt. Viņiem būs jāiemācās celt šādas mājas, tomēr tur nav nekā nepaveicama," domā V.Hofmarks. Dānijā populāras ir zema enerģijas patēriņa mājas. Kā skaidrots Artiva mājaslapā, gada vidējais enerģijas patēriņš pasīvajai mājai ir ap 15 kWh/m2, energoefektīvajai mājām tas nepārsniedz 42 kWh/m2. V.Hofmarks skaidro, ka Eiropas valstīs pasīvo māju būvei ir atbalsta programmas, "mēs Latvijā varam cerēt tikai uz Eiropas naudu". Šķēršļus šīm mājām varētu likt arī spēcīgs betona ražotāju lobijs, ja beigsies būvmateriālu deficīts, līdzīgi agrāk noticis Vācijā, paredz J.Kosītis. *** Pasīvās mājas Ēku apkures izmaksas gadā - padomjlaika apbūve 12—18 Ls/m2 - Latvijas pašreizējais normatīvs 4—5 Ls/m2 - pasīvā māja 0,5—0,6 Ls/m2 Dati: F.E.ST. Construction *** Pieredze Valsts atbalsts pasīvo māju būvei Vācijā - Klasiskās mājas kredīts — 100 000 eiro ar 5% gada likmi - Pasīvās mājas kredīts — 150 000 eiro, no tiem 50 000 eiro valsts dotē, bankai nosakot 1% gada likmi - Uzturēšanas izmaksas klasiskajai mājai — 200 eiro mēnesī, pasīvajai mājai — 30 eiro mēnesī Dati: Artiva *** Eksperta viedoklis Kad Latvijā būvēs pasīvās mājas? SIA Ekodoma speciālists Agris Kamenders: Nevienas pasīvās mājas Latvijā vēl nav, un tuvākajos piecos gados šo ēku būve kā tirgus niša neveidosies, jo dzīvojamais fonds ir mazs, tirgus nav piesātināts, un energoresursi nav pietiekami dārgi, lai nopietni domātu par taupīšanu. Vajadzīgi citi kvalitātes kritēriji materiāliem un energoefektivitātei, tad pasīvās mājas kļūs pieprasītas. Pirmie šādi projekti būs daudzdzīvokļu un rindu mājas, taču lielāks izaicinājums ir zems enerģijas patēriņš privātmājā. Galvenais šķērslis — nav skaidrs, cik liels Latvijā šādai mājai būs sadārdzinājums. Vācijā, Dānijā un Austrijā šādas ēkas ir pieprasītas, firmas būvē tādus birojus, jo ir sociāli atbildīgas un domā par vidi. Tur to celtniecība ir par 7% dārgāka, bet Latvijā tas būs vairāk, jo speciālisti nevarēs izmantot standartshēmas, tērēs vairāk laika būvei, izmantos dārgākas tehnoloģijas. Pasīvā māja prasa arī augstāku kvalitāti un nopietnu attieksmi, bet pagaidām Latvijā vēl būvē vienalga ko un kā. Šāda māja prasa daudz precīzāku projektēšanu un konstrukciju, nekā esam pieraduši.