Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

Būvniecības idejas Rīgas domē atrāda, bet realizēt nesteidzas

Lai arī Rīgas pilsētvidē nav mazums būvju, kas saceltas ekonomikas augšupejas periodā un tagad stāv tukšas, tas neattur attīstītājus domāt par arvien jauniem projektiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien akceptēja divu biroju un dzīvojamo māju kompleksu būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā — viens no tiem atrodas Skanstes ielas apkārtnē, otrs — Krišjāņa Barona ielā. Darbs pie abiem projektiem sākts vēl labajos laikos, taču tikai tagad tie nonākuši līdz vērtēšanai pašvaldībā. Visticamāk, vispārējā finanšu trūkuma dēļ to īstenošanu attīstītāji būs spiesti atlikt vai turpināt daudz lēnākos tempos, tomēr apstāties viņi nevēlas un ir pārliecināti, ka rīdziniekiem vēl vajadzēs dzīvokļus un birojus.

Attīstītājs vēl domā

Teju četru hektāru plašajā teritorijā Sporta ielā 18, kas atrodas starp Skanstes ielu un dzelzceļa sliedēm, SIA Baltik Īpašums rosina būvēt sešu līdz deviņu stāvu dzīvojamo un biroju ēku kompleksu. Projektā paredzētas astoņas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas no sešiem līdz deviņiem stāviem un viena deviņu stāvu biroju ēka. Paredzēts nojaukt teritorijā esošās ēkas bez kultūrvēsturiskās vērtības un izbūvēt jaunu ielu — esošās Jāņa Dikmaņa ielas turpinājumu, kas savienotu Sporta ielu un perspektīvo ielu gruntsgabala rietumos gar dzelzceļu. "Šeit ir paredzēta visai intensīva attīstība," norāda Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Pavisam plānoti 890 dzīvokļi un ap mājām 1000 automašīnu stāvvietas. Tā kā plānotais iedzīvotāju skaits, iespējams, radīs būtisku slodzi esošajai sociālajai infrastruktūrai, Izglītības, jaunatnes un sporta departaments iesaka projektā paredzēt arī pirmsskolas izglītības iestādi ar 200 vietām. Reāli vietu skaits varētu būt tikai trašdaļa no minētā, jo Latvijas Universitātes (LU) Cilvēka ģeogrāfijas katedra pētījumā, kas veikts pēc attīstītāja pasūtījuma, prognozē, ka teritorijā bērnu skaits līdz sešiem gadiem varētu būt ap 120, bet pirmsskolas izglītības iestādi varētu apmeklēt 66—80 bērni. "LU aprēķins šķiet precīzāks," uzskata A.Cinis un skaidro, ka iedzīvotājiem novecojot 200 vietas būtu grūti piepildīt.

Attīstītāju pārstāvis Josifs Frīdmans ir skops komentāros par vērienīgā projekta realizāciju, pamatojot, ka visi īpašnieki vēl par to nav vienojušies: "Nevaru detaļās atbildēt, bet mēs gribam iet uz priekšu. Mēneša laikā varētu būt konkrētāka informācija." Pirms kāda laika pasūtītājs ar arhitektiem spriedis, ka gatavot skiču projektu varētu sākt nākamajā gadā, stāsta projekta izstrādātāja SIA Arhitektu firma Kubs īpašniece Zane Kalinka. Jautāta, kas liek kavēties, viņa atbild: "Laikam tā ir tā ekonomiskā situācija."

Atbalsta "uz aklo"


Turpretim biroju un dzīvojamo ēku kompleksam Krišjāņa Barona ielā, kas no trijām pusēm ieskaus 56.namu, kurā jau sen dzīvo krišnaīti un atrodas zupas virtuve, skiču projekts jau faktiski ir pabeigts, apstiprina attīstītāja SIA Centra Remonts 2 valdes loceklis Igors Stepanovs. Sešu līdz septiņu stāvu dzīvojamā apbūve plānota ap plašu iekšpagalmu, savukārt trīs līdz četru stāvu augstā biroja ēka varētu aizpildīt tukšo robu ielas apbūvē, kur jau kādu laiku ierīkota autostāvvieta. Vai tas viss tiks uzcelts, atkarīgs no ārzemju īpašnieku intereses. "Neviens no investoriem laimīgs nav, jo viņi Latvijā ir pazaudējuši naudu," atzīmē I.Stepanovs, taču viņš ir pārliecināts, ka tas atmaksātos, jo pieprasījums pēc telpām centrā būs: "Ir iestājies cits laikmets, bet domāju, ka nekas uz vietas nestāvēs un viss atgriezīsies, protams, ne tādā stāvoklī kā tad, kad dzīvojām limonādē."

Komitejas deputāti šo būvniecības ieceri akceptēja, pat lāgā neredzot. Proti, projekta vizualizācijā bija apskatāma tikai fasāde Krišjāņa Barona ielā, bet nekas no tā, kas paredzēts iekšpagalmā. Turklāt projektā vispirms būs iespējams apbūvēt tieši iekšpagalmu, jo daļai zemes, ko Latvenergo savulaik bija paredzējis transformatora apakšstacijas būvei, vēl ir jāmaina zonējums.

"Jūs mums rādāt ēkas daļu, kuru nebūvēs, bet kā mēs varam zināt, ko būvēs?" A.Cinim aizrādīja deputāts Edmunds Krastiņš (TP). Uz to būvvaldes vadītājs atbildēja, ka esot sarežģīti iekšpagalma apbūvi atainot šaurā skata leņķa dēļ un no ielas tā nemaz nav redzama, līdz ar to par tās vizuālo izskatu deputātiem neesot jāspriež. Atbilde gan E.Krastiņu neapmierināja. Savukārt komitejas pārstāvis Andris Ameriks (LPP/LC) visiem pavēstīja, ka uzticas A.Ciņa kompetencei un atbalsta ierosinājumu. Arī vairums citu deputātu tā vietā, lai lūgtu iesniegt papildu dokumentus, uzskatīja, ka nevajag bremzēt privāto iniciatīvu. Deputāti gan nolēma, ka projekts jāskata Pilsētas arhitekta kolēģijā.

Jāatzīmē, ka SIA K&J Partners arhitektu ideja izvēlēta atklāta arhitektūras ideju konkursa rezultātā. Pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe gan norāda uz nepieciešamību to pieslīpēt: "Es neteiktu, kas tas ir gala arhitektūras risinājums. Pašreiz piedāvātais centram nekādu kvalitāti nepiešķir."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas