Daļu no pilsētnieku ieteikumiem satiksmes departaments sola ņemt vērā

Vairākumā gadījumu pašvaldība norāda, ka neko darīt nav iespējams, daudz ko sola uzlabot kaut kad vēlāk — vērienīgākos projektos, tomēr atsevišķas izmaiņas, izrādās, var veikt arī krietni operatīvāk. Mainīt luksoforus grūti Kopumā lasītāji iesūtījuši jautājumus par vairāk nekā 30 vietām Rīgā, kur viņi saredz iespēju satiksmi organizēt labāk, daļa pārmetumu ir par esošajiem luksoforu signālplāniem. Tiesa, ne visur iespējams ko darīt lietas labā, jo prioritātes došana vienam braukšanas virzienam samazinātu krustojuma caurlaidības spēju citos. Tā tas ir, piemēram, Kronvalda bulvāra krustojumā ar Vanšu tiltu, kur nogriezties pa labi uz tiltu pie zaļā signāla ir problemātiski, jo tikmēr ielu šķērso gājēji. Departaments situāciju izvērtējis, bet par optimālāko risinājumu lielās gājēju intensitātes dēļ tomēr atzinis esošo. Nekādas izmaiņas neveiks Satekles un Lāčplēša ielas krustojumā, kur izskanēja aicinājums ierīkot papildsekciju kreisajam pagriezienam uz Lāčplēša ielu. Atsaucoties kāda lasītāja aicinājumam, tiek apsvērta iespēja drīzumā saskaņot luksoforu darbību Lielirbes ielā, pie tirdzniecības centra Spice, kur pašlaik no Jūrmalas puses pilsētā iebraucošajiem nākas atdurties pret sarkano signālu. Iespējamais risinājums būtu noregulēt Spices luksoforu ar 35 sekunžu kavējumu pēc Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma luksofora. "Šo luksoforu signālplāni ir izvērtēti un šobrīd tiek apsvērtas tehniskās iespējas veikt izmaiņas tajos," informē departamenta preses sekretārs Mareks Ivans. Departaments paredzējis arī veikt Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma rekonstrukciju, lai samazinātu sastrēgumus, nobraucot no Zemitānu tilta centra pusē. Tehniskā projekta izstrādātājiem dots uzdevums izskatīt šī krustojuma luksoforu signālplānu ar mērķi vairs neparedzēt iespēju veikt kreisā pagrieziena manevru uz Pērnavas ielu no tilta puses. Šādi tiktu nodrošinātas divas pilnvērtīgas braukšanas joslas virzienam uz pilsētas centru.Kuras vietas pārbūvēs? Tomēr neskaitāmas ir tādas vietas Rīgā, kur kaut ko atrisināt var tikai ar vērienīgu pārbūvi. Piemēram, nobraucot no Salu tilta Ulmaņa gatvē pie Vienības gatves ir problēmas veikt pagriezienu Jelgavas virzienā. Pašvaldība to iecerējusi pārveidot par divlīmeņu šķērsojumu, atvieglojot kreisā pagrieziena manevru. Tehniskā projekta izstrāde notiek Krustabaznīcas un Ropažu ielas krustojumam, kur pašlaik, braucot gan no Čiekurkalna, gan no Teikas, visiem šoferiem nākas piebremzēt uz "tramvaja sliežu tramplīna". Rezultātā sastrēgumi ir lielāki. M.Ivans stāsta, ka pārbūvē iekļaus arī tramvaja sliedes, iestrādājot tās betona plātnē un padarot krustojumu gludāku. Brīvības gatvē nākotnē iecerēts par sabiedriskā transporta joslu pārveidot tai paralēli esošo vietējās nozīmes joslu virzienā uz pilsētas centru. Tad autovadītājiem nebūtu jāgaida aiz autobusiem, kuri apstājušies pieturās vai veic kreiso pagriezienu, piemēram, uz Silciema ielu. Izskanējis arī piedāvājums Brīvības ielā, sākot no VEF apkaimes Juglas virzienā, visas sabiedriskā transporta pieturas izvietot "kabatās". M.Ivans skaidro, ka pārāk blīvā apakšzemes komunikāciju tīkla dēļ to iespējams izdarīt tikai vienā vietā — Brīvības gatves un Lielvārdes ielas krustojumā, kas tiks darīts, ierīkojot veloceliņu Centrs–Berģi. Uz jautājumu, kā tiek noteiktas vietas, kurās jāveic kādi uzlabojumi, M.Ivans informē, ka departaments vadās pēc dažādiem avotiem, taču kā prioritārie dokumenti tiek uztverti pilsētas attīstības plāns, investīciju plāns, domes projektu ideju grāmata, velosatiksmes attīstības un sabiedriskā transporta attīstības koncepcija. "Protams, iniciatīva kādam projektam tiek virzīta arī, regulāri pārskatot ceļu satiksmes negadījumu statistiku, iedzīvotāju iesniegumus un satiksmes organizatoru priekšlikumus," uzsver M.Ivans. Visu problemātisko vietu sarakstu, par kurām Dienai ziņoja rīdzinieki, kā arī satiksmes departamenta atbildes lasiet www.diena.lv