Piemineklis Rīgas pils laukumā atklāts 1817. gada 17.septembrī. "Vēsturiskie fakti rāda, ka Aleksandrs I un Krievijas impērijas valdības rīcība Napoleona kara laikā Rīgā radīja lielus zaudējumus, ciešanas un pārestību latviešu tautai. Napoleona kara laikā Pārdaugava un citas Rīgas priekšpilsētas tika nepamatoti un pilnīgi nodedzinātas - kopumā nodega 900 ēku un bez pajumtes bargajā ziemā palika ap 10 000 cilvēku, pamatā latvieši", skaidro admirālis Andrejs Mežmalis.
Uzvaras kolonna demontēta Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, lai pieminekļa bronza detaļas ar transportkuģi vestu uz Krieviju, kur tiktu nogremdētas jūrā. Pati kolonna demontēta 1938. gadā neatkarīgās Latvijas laikā. "Aleksandra I Uzvaras kolonna vistiešākā mērā slavinātu reakcionārās Krievijas impērijas sasniegumus. Tai nav pilnīgi nekādas vēsturiskas vērtības latviešu tautai un Latvijas valstij kopumā, tāpēc tās vispiemērotākā atrašanās vieta ir tur kur atrodas pārējās pieminekļa detaļas - jūras dzelmē," norāda Daugavas Vanagu priekšnieks Juris Augusts.