Komisiju pie šī lēmuma atgriezties pamudinājusi Saulesdārza privatizācijas jautājuma nokļūšana valdības dienaskārtībā pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to. kā savu tiešo funkciju veikšanai nevajadzīgu, nodevusi Finanšu ministrijas (FM) valdījumā. Saulesdārza, vērtīga īpašuma Ķīšezera krastā, privatizācijas pieteikumu iesniedzis tā nomnieks SIA Ķeizarmežs, ar kuru 2000. un 2001.gadā IZM noslēdza nomas līgumu uz 25 gadiem. Iepriekšējie divi Saulesdārza privatizācijas mēģinājumi sabiedrības spiediena dēļ bija nesekmīgi. Trešajā privatizācijas piegājienā par labu privatizācijas atbalstam runā Ķeizarmeža samazinātās prasības - uzņēmums atteicies no daļas īpašuma privatizācijas, un lielākā daļa uzņēmuma iekārotās teritorijas nav iegādāta par tautas ziedojumiem, kas iepriekš bija šķērslis īpašuma privatizācijai. Taču būtiskāks arguments ir IZM atsacīšanās no īpašuma kā savu tiešo funkciju veikšanai nevajadzīga, kas ļāva jaunajam valdītājam FM dot slēdzienu, ka valsts pārvaldes un komercdarbības funkciju veikšanai īpašums nav nepieciešams. Tieši šis IZM solis sēdē visvairāk tika kritizēts gan deputātiem, gan klātesošajiem Mežaparka attīstības biedrības pārstāvjiem, norādot, ka tas bijis pārsteidzīgi, jo izglītība un sports ir IZM, nevis FM pārziņā. IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks uz pārmetumiem atbildēja, norādot - fakts, ka īpašums iznomāts līdz 2025.gadam, liecina, ka IZM tas nav bijis vajadzīgs. Komisijas deputātu starpā gan nevaldīja vienprātība par Saulesdārza privatizācijas nepieciešamību, turklāt sēdē izskanēja maz priekšlikumu, kā teritorijai attīstīties. Deputāti pauda bažas, vai pēc īpašuma nonākšanas Ķeizarmeža rokās tas netiks apbūvēts ar dzīvojamām mājām un biroju ēkām, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka līdzīgs liktenis jau sagaida Skonto kompleksu, kam ar Ķeizarmežu ir kas kopīgs - īpašnieks Guntis Indriksons. SIA Ķeizarmežs direktors Aivars Trops solīja, ka divas trešdaļas no īpašuma veidos sporta infrastruktūras objekti. Lai arī bija vairāk pretargumentu privatizācijai, turklāt Ķeizarmežs joprojām esot parādā IZM 22 tūkstošus latu, tomēr privatizācijas iespēju par apspriešanas vērtu atzina deputāti Dzintars Ābiķis (TP) un Jakovs Pliners (PCTVL), kuri norāda, ka pie īpašu nosacījumu noteikšanas, kas nodrošinātu, ka teritorija jāizmanto sporta vajadzībām, privatizācija būtu atbalstāma. "Bet, ja FM pasaka - mums tas nav vajadzīgs, lai dara ko grib, es arī nepiekrītu tādai privatizācijai," saka Dz.Ābiķis. Tāpat sēdē izskanēja priekšlikums Saulesdārza attīstīšanai izmantot privāto un publisko partnerību.
Deputāti noraidoši par Saulesdārza privatizāciju
Mēs no savām pozīcijām neatkāpjamies. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdis Jānis Strazdiņš (ZZS) ar šiem vārdiem apstiprina, ka arī pēc trešdien notikušās viņa vadītās komisijas sēdes, kurā tika spriests par Saulesdārza attīstību, joprojām ir spēkā pirms gada izteiktā komisijas pozīcija, ka Saulesdārzam jāpaliek valsts īpašumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.