Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas paspārnē izveidotās Pilsētvides un publiskās ārtelpas komisijas deputāti iepazinušies ar Tērbatas ielā veiktā eksperimenta izvērtējuma rezultātiem, kā arī diskutēja par līdzīgu eksperimentu īstenošanu nākotnē.
"Pagājusī vasara rāda, ka Tērbatas ielas pārvēršana par gājēju ielu ir bijusi ar pozitīvām emocijām no iedzīvotājiem. Februārī diskutēsim par to, kādi šovasar ir sagaidāmi labiekārtojumi gājējiem, tai skaitā kāda izskatīsies Tērbatas iela," norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV).
2020.gadā Rīgas pašvaldība pirmo reizi izmēģināja pilsētas vasaras ielas ideju, uz vienu mēnesi, no 17.jūlija līdz 16.augustam, slēdzot transporta satiksmi Tērbatas ielā posmā no Elizabetes ielas līdz ieejai Vidzemes tirgū un atvēlot to gājējiem un riteņbraucējiem, ielu tirdzniecībai un dažādiem pasākumiem.
Lai gūtu priekšstatu par eksperimenta ietekmi uz pilsētvidi, iedzīvotājiem, uzņēmējdarbību u.c., iegūti socioloģiskie, statistiskie un novērojumu dati.
Kā pozitīvākos eksperimenta rezultātus iedzīvotāji izcēluši patīkamāku atmosfēru, zaļāku centru un papildu iespējas atpūsties. Savukārt uzņēmēji minējuši kā ieguvumus labāku ielas dzīvi, iespēju nopelnīt, kā arī tūristu pieplūdumu. Bet apmeklētāji - ka iegūta jauna vieta, kur socializēties.
Tiešsaistes aptaujā kā pozitīvākie ieguvumi norādīti gājējiem draudzīgākas vides radīšana, drošība uz ielas un samazinātā auto dominance.
Savukārt kā negatīvākie aspekti ielas atvēlēšanai gājējiem pētījumā minēti satiksmes apgrūtinājumi, kā arī tas, ka konkrētā iela nav piemērota gājējiem un uzņēmējiem potenciāli var samazināties ienākumi.
Analizējot izmaiņas Tērbatas ielas izmantošanā, secināts, ka eksperimenta laikā ļoti populāras un izmantotas bijušas publiskās atpūtas zonas - zaļās oāzes. Eksperimenta laikā no 1,6 līdz pat 99 reizēm pieaudzis privāto uzņēmēju izveidoto āra kafejnīcu un līdzīgu zonu apmeklējums. Eksperimenta laikā 80% uzņēmēju peļņa palielinājās vai nemainījās. 81% uzņēmēju apmeklētāju skaits nav mainījies vai palielinājies.
Pētīta arī gājēju, velobraucēju, kā arī auto plūsma, kam bija ļauts pārvietoties slēgtajā ielas posmā preču piegādei, nokļūšanai dzīvesvietā.
Analizējot Tērbatas ielas eksperimentu, secināts, ka ir vērojams sabiedrības pieprasījums ērtai gājēju infrastruktūrai, gājēju ielas jāveido vietās ar aktīvām tirdzniecības, kultūras un atpūtas funkcijām vai arī vietās, kur tās stratēģiski būtu vēlams attīstīt.
Secināts arī, ka autotransportam slēdzamās ielas vai to posmi, kā arī laika periods nosakāms analīzes rezultātā, izvērtējot auto un sabiedriskā transporta sistēmu kopumā, kā arī plānoto aktivitāšu piedāvājumu un ietekmi.
Pirms šādiem projektiem esot jāveic savlaicīga un padziļināta diskusija ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citām iesaistītajām pusēm.