Šī ideja pieder vicemēram Jānim Dinevičam (LSDSP), kuru domes koalīcijas partneri jau atbalstījuši un uzdevuši viņam izveidot darba grupu, kurai jāizstrādā detalizētāks ierosinājums un plāns, kādi pasākumi kurā laikā veicami. Darba grupa, kurā ietilps komunālā un īpašumu departamenta speciālisti, sanāks kopā jaunnedēļ. J.Dinēvičs domā, ka šogad sāksies darbs arī pie paša plāna īstenošanas, bet viss māju pārņemšanas, līgumu slēgšanu utt. process varētu ilgt divus gadus.
Kļūst aktīvāki
"Tallinā namu pārņemšana ir beigusies jau pirms četriem gadiem, tur vairs nav neviena daudzdzīvokļu nama, ko apsaimniekotu pašvaldība. Bet pie mums, ņemot vērā, ka nav lētāka apsaimniekotāja par pašvaldību, iedzīvotāji nesteidzas namus pārņemt. Taču pašvaldības pamatfunkcija nav apsaimniekot. Likumdošanā noteikts, ka ar to nodarbojas pašvaldība tik ilgi, kamēr cilvēki izveido savas dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārņem tās savā pārziņā," saka J.Dinevičs.
Par cilvēku pasivitāti liecina fakts, ka dzīvojamajā fondā patlaban ir ap 5200 daudzdzīvokļu māju, taču tikai 9% no tām ir svītroti no pašvaldības bilances, proti, pārņemtas dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanā. Tomēr situācija pamazām sāk uzlaboties.
| Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces | 2005.gads | 2006.gads |
|---|---|---|
| par daudzdzīvokļu mājas turpmāko
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšanu |
41 | 343 |
| pieņemtie lēmumi par biedrību vai sabiedrību dibināšanu | 21 | 78
|
| pieņemti lēmumi par māju pārņemšanu
dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā |
36
|
156
|
| No pašvaldības bilances izsvītroto
dzīvojamo māju skaits |
69
|
129 |
"Pēdējie divi gadi bijuši visaktīvākie māju pārņemšanā. Cilvēku domāšana sākusi mainīties," saka pašvaldības aģentūras Rīgas mājoklis direktora biroja vadītāja Inga Ivanova. Īsts bums bijis šovasar. "Parasti vasarā ir klusais periods, taču šovasar sapulces notika visu laiku. Cilvēki nāca un interesējās par iespējām māju pārņemt paši savā apsaimniekošanā, jo ar namu pārvalžu darbu nav apmierināti. Turklāt tās paaugstināja apsaimniekošanas maksu (no 14 santīmiem līdz 25 santīmiem - red.), bet remonti mājās nenotiek," stāsta I.Ivanova. Lai arī aktivitāte aug, divu gadu laikā visas mājas bez īpaša stimula gan nevarētu pārņemt, spriež ierēdne.
Beidzot dome iesaistās
J.Dineviča organizētajā darba grupā vēlas iesaistīties arī šovasar dibinātā Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienība. Trešdien, tiekoties ar vicemēru, norunāts, ka organizācija nākamnedēļ sagatavos priekšlikumus, kurus izvērtējot darba grupa lems par tās iesaistīšanu.
"Pašvaldību namu pārvalžu daļu pārdošanu tā īpaši negribētu vērtēt, pirms nav detalizēti skaidrs, kā tas notiks juridiski, ekonomiski utt.," Dienai teic savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere piebilstot, ka galarezultātā acīmredzot Rīgā būs brīvais apsaimniekošanas tirgus un dzīvokļu īpašnieki varēs izvēlēties sev tīkamu apsaimniekotāju. Taču "ļoti pozitīvi" L.Šnīdere vērtējot to, ka "dome beidzot pieņēmusi lēmumu veicināt dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanos". "Ceru, ka šo pasākumu rezultātā divu, triju gadu laikā dzīvokļu īpašnieki iemācīsies saprast, ka daudzdzīvokļu nams ir viņu īpašums, un rūpēties par to," viņa saka.
Taču liela problēma esot nesakārtotā likumdošana - nekur netiekot noteikti dzīvokļu īpašnieku pienākumi, regulēta dzīvojamās mājas pārvaldīšana, grāmatvedības uzskaites, apsaimniekotāju pārskati dzīvokļu īpašniekiem par iztērētajiem līdzekļiem, minimālais pakalpojumu grozs, kas nepieciešams, lai māju uzturētu, nav noteikta obligātā norma veidot mājas uzkrājumus kapitālam remontam utt. L.Šnīdere cer, ka pašvaldība iesaistīsies arī šo jautājumu sakārtošanā.