Rīgas pašvaldība izmanto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus, kas esot vienīgie autentiskie iedzīvotāju reģistrēto datu turētāji un kas balstīti Latvijas iedzīvotāju reģistra informācijā.
Saskaņā ar PMLP datiem, Rīgas iedzīvotāju skaits pagājušā gada laikā palielinājies par 5947 cilvēkiem jeb nepilnu procentu.
Tāpat PMLP informācija liecinot, ka 2016.gada janvārī galvaspilsētā bija reģistrēti 698 529 iedzīvotāji, bet 2017.gada janvārī - 704 476 iedzīvotāji, nevis 641 500 kā norāda CSP. "Tādējādi šajā laika posmā Rīga bija vienīgā no Latvijas lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits bija pieaudzis," norāda Vidauskis.
Saskaņā ar tiem pašiem PMLP datiem 2007.gadā Rīgā bija vairāk nekā 723 000 iedzīvotāju, kas liecina, ka desmit gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits kopumā ir samazinājies par apmēram 20 000, taču domes pārstāvji uzskata, ka "uz kopējā valsts iedzīvotāju skaita samazinājuma fona tas uzskatāms par nelielu skaitli".
Kā ziņots, CSP dati liecina, ka pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm.
Visstraujāk pilsētnieku skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur šī gada sākumā dzīvojuši 30 171 cilvēki jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad dati liecināja, ka gandrīz 50 829 iedzīvotāju centra rajonu izvēlējušies par savu mājvietu.
Pārvalde skaidro, ka iedzīvotāju pārcelšanās lielā mērā ir skaidrojama ar ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām. Dreiliņu un Skanstes rajonos šis varētu būt būtiskākais iemesls iedzīvotāju skaita pieplūdumam. Savukārt tajos rajonos, kuros vēl pārsvarā ir padomju laikos celtas ēkas, iedzīvotāji izvēlas nedzīvot.
Raimonds
zahars
Normis