"Ja tādas ielas ir visā Eiropā, tad kāpēc ne Rīgā?" vaicāja A.Šlesers.Vicemērs uzskata, ka Krišjāņa Barona iela varētu būt gājēju iela tikai ar tādu nosacījumu, ka tajā tiek saglabāta tramvaju satiksme, tomēr viņam ir radies priekšstats, ka šī iela jau pašreiz pietiekami labi attīstās un ir pārāk nozīmīga automašīnu satiksmei. Tādēļ "visnevainīgākā" pārveidošanai būtu Tērbatas iela. A.Šlesers uzskata, ka tajā gājēju ielu varētu veidot pa posmiem, un atsevišķas to krustojošas ielas, piemēram, Lāčplēša ielu, vajadzētu saglabāt kā braucamu. Deputāts Edgars Jaunups (JL) sacīja, ka pirms gājēju ielas izveidošanas būtu nepieciešams saprast, ar ko tā tiks piepildīta, un atbildēt uz jautājumu: "Kāpēc lai es tur ietu?" Ja gājējiem tiktu atvēlēta visa Tērbatas iela, tad viņi, sākot iet no Saktas puķu tirdziņa, beigās nonāktu būvlaukumā, sacīja deputāts, ar to domājot vietu, kur kādreiz atradās Sporta pils. Padomes locekļi vienojās, ka par satiksmi un attīstību atbildīgās domes institūcijas sagatavos savus atzinumu par A.Šlesera priekšlikumu, un kādā no nākamajām sēdēm padome pie šī jautājuma izskatīšanas atgriezīsies.Ideja par gājēju ielas izveidi nav jauna, tā apspriesta jau pirms vairākiem gadiem, bet to realizēt līdz šim liedza ideju trūkums, kā organizēt satiksmi.
(papildināts viss teksts)