Pagaidām par darbu sākšanu gan nekas neliecina. "Notiek intensīva dokumentu saskaņošana," skaidro A.Ameriks. Jautāts, kādēļ darbi nav sākti agrāk, viņš atbild, ka tikai nesen beigusies būvgružu izvešana no blakus objekta — M.Čehova Rīgas Krievu drāmas teātra un nebija vēlams, ka vērienīgie darbi pārklātos. A.Ameriks prognozē, ka laboratorijas korpusa nojaukšana sāksies ap 10.aprīli.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis apstiprina, ka šīs nedēļas sākumā VKPAI paredzējusi izsniegt atzinumu, ka minēto ēku drīkst nojaukt, jo tai nav kultūrvēsturiskas vērtības. Līdz reālu darbu sākšanai vēl būs jāizstrādā ēkas nojaukšanas projekts un jāsaņem atļauja pilsētas būvvaldē.
To, vai tas tiks izdarīts laikus, no īpašniekiem SIA Citra kaļķu (CK)
uzzināt neizdevās, jo atbildīgais CK līdzīpašnieks Māris Martinsons
devies atvaļinājumā, Dienai pastāstīja viņa darbavietā SIA Moduls-Rīga
(MR).
Vairāki īpašnieki
CK īpašnieki un amatpersonas ir vairāki ar nekustamo īpašumu jomu saistīti uzņēmēji. Pēc Lursoft komercreģistra datiem CK lielākais akcionārs ir SIA Modulex-Invest, kurā teju visu akciju īpašnieks ir kāda Vācijā reģistrēta firma. Pārējie dalībnieki ir advokāts Juris Vanags, kuram ir vērtīgi īpašumi pierobežā, un Voldemārs Sprūžs, kurš savulaik strādājis Valsts nekustamo īpašumu aģentūras valdē kopā ar toreizējo vadītāju Jāni Motti. Abi tika apsūdzēti nelikumīgā dzīvokļu piešķiršanā. CK valdē darbojas MR lielākais īpašnieks miljonārs Harijs Seratinskis.
Jāatgādina, ka MR savulaik bez maksas izgaismoja rātsnamu, uzvarēja
pilsētas kanālmalas izgaismošanas konkursā un ir cieši saistīts biznesā
ar kādreizējo domnieku Juri Rītiņu, kurš 90.gadu beigās bija Rīgas mēra
Andra Bērziņa (LPP/LC) vietnieks un arī A.Amerika partijas biedrs.
Būs jāatjauno iela
Diena jau rakstīja, ka CK laboratorijas ēku un zemi zem tās 570 kvadrātmetru platībā privatizēja par 266,5 tūkstošiem latu pērn vasarā. Nekustamo īpašumu speciālisti toreiz minēja, ka pašvaldības noteiktā cena ir daudz mazāka nekā tirgū līdzīgiem īpašumiem Vecrīgā un pilsēta varējusi iegūt teju miljonu latu. A.Ameriks noraidīja bažas par negodīgu darījumu un skaidroja, ka summa noteikta pēc valstī pieņemtas formulas. Turklāt līgums paredz, ka jaunajam īpašniekam vecā ēka obligāti jānojauc, jāatjauno Mazās Jaunavu ielas turpinājums, kas savulaik atradās zem ēkas, un piecos gados objektā jāiegulda vismaz 700 000 latu.
Saskaņā ar pilsētas attīstības plānu šajā Vecrīgas daļā atļauta intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām funkcijām — darījumu iestādes (bankas, viesnīcas, biroji, konferenču un izstāžu zāles, kā arī tirdzniecības vietas) un dzīvojamajās mājas.