Pirmajās septembra nedēļās saslimstība ar šo slimību ir izplatījusies
vēl straujāk nekā iepriekš. Mediķu redzeslokā nonākušo saslimušo skaits
pārsniedz jau 600 cilvēku. Speciālisti, tāpat kā līdz šim, aicina
cilvēkus rūpēties par higiēnu gan pēc tualetes apmeklējuma, gan pirms
ēšanas, taču iesaka arī vakcinēties. Tā kā vakcīna nav valsts
noteiktajā vakcinācijas kalendārā, izšķiršanās to darīt vai ne paliek
katra paša ziņā. Veselības ministrijai naudas atsevišķu riska grupu
vakcinācijai nav.
Slimo vairāk, nekā reģistrēts
Kā norāda LIC direktore Baiba Rozentāle (TP), centrā līdz šim ārstējušies vairāk nekā 600 cilvēku. Tomēr gan viņa, gan Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Jurijs Perevoščikovs ir pārliecināts, ka patiesais inficēto personu skaits ir lielāks. "Jārēķina, ka var būt arī gadījumi, ka slimniekam nav izteiktas dzeltes formas, vai arī ir pilnīgi asimptomātiski gadījumi, ka cilvēks inficējas, bet it kā nesirgst un turpina būt aktīvs un izplata vīrusu," paskaidro J.Perevoščikovs.
Līdz šim slimība izplatījās Rīgā, Rīgas un Ogres rajonā, septembra sākumā parādījās ziņas, ka arī Cēsu rajonā deviņi cilvēki ievietoti slimnīcā ar šādu diagnozi. Proti, Vidzemes slimnīcas infekciju nodaļā augusta sākumā iestājās kāds puisis, bet augusta beigās nodaļā tika ievietoti vēl astoņi cilvēki.
Kā norāda Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila, par citiem saslimušajiem gadījumiem ne Cēsu, ne Valmieras rajonā pagaidām ziņu nav.
Viss sākās Rīgā
SVA epidemiologi arī pamazām sāk atklāt perēkļus, kā šī vīrusu (zarnu) infekcija, kas sākotnēji izpaužas kā gripa, bet vēlāk noved pie acu baltumu dzeltes, izplatās. Kā vēsta J.Perevoščikovs, viss sākās Rīgā. "Mums ir aizdomas, ka arī Cēsu gadījums ir saistīts ar Rīgu," viņš piebilst.
Veiktajās pārbaudēs atklājies, ka "ir diezgan liels īpatsvars ar saslimušajiem intravenozo narkotiku lietotājiem". Gada pirmajā pusē tie veidoja 40% no visiem inficēšanās mehānismiem, tagad proporcija esot nedaudz mazāka.
Patlaban esot arī aizdomas par vīrushepatīta izplatīšanos ar pārtiku. Par to liekot domāt pieci reģistrēti saslimšie Igaunijas iedzīvotāji, kuri jūlija mēnesī bija apmeklējuši Rīgu un ēduši vairākās sabiedriskās ēdināšanas vietās. Kuru vietu tur aizdomās, pagaidām netiek konkretizēts.
Vakcinācija katra paša ziņā
Tomēr lielākoties slimība izplatās tieši savstarpēju kontaktu ceļā, kur lielākoties izvairīties no saslimšanas var palīdzēt tikai higiēnas ievērošana. "Mums un visā pasaulē ir salīdzinoši līdzīga nostāja: ja cilvēki ir spējīgi ievērot higiēnu un dara to regulāri, viņu inficēšanās risks nav liels. Tur, kur ir tīrība, nav plaši izplatīts A hepatīts. Kur ir antisanitāri apstākļi, tur tas notiek daudz ātrāk," saka J.Perevoščikovs. Viņš arī uzskaita visbiežāk sastopamās situācijas, kā tiek iegūts vīruss: "Cilvēki ne vienmēr pareizi mazgā rokas, izmanto ziepju gabalus, uz kuriem paliek iepriekšējā lietotāja baktērijas, nevis lieto šķidrās ziepes. Tāpat pieskaras krāniem, nevis dara to ar salveti. Pirms ēšanas kafejnīcās nenomazgā rokas. Bāž pirkstus mutē."
Speciālisti gan nenoliedz, ka roku mazgāšana vienmēr pasargās, īpaši slimības uzliesmojuma periodā. Tāpēc pastāvot iespēja vakcinēties, tomēr, lai izvairītos no pārmetumiem par farmācijas firmu lobēšanu, neviens tieši vakcinēties neaicina. SVA gan atzīst, ka cilvēkiem, kuri var atļauties, vakcinēties būtu vēlams un ir pat izveidojuši sarakstu ar sabiedrības grupām, kurām tas ir ieteicams. Vakcinēties ir vēlams arī tad, ja cilvēkiem ir kādas blakus slimības, kā dēļ saslimšana ar A hepatītu var būt ar smagākām komplikācijām. Šogad Latvijā ir nomiruši trīs cilvēki, kuru nāves iestāšanos bija veicinājusi dzeltenā kaite.