Atbildīgie par satiksmi gan atzīst, ka neko tik revolucionāru nav izdarījuši, un pārmaiņas skaidro ar cilvēku paradumu maiņu.
Filmē un skaita
To, ka mašīnu paliek mazāk, SD speciālisti redzējuši jau janvārī, tomēr nav par to signalizējuši, jo pēc svētkiem cilvēki vispār brauc mazāk. "Tā teikt, pa svētkiem iztērējušies," piebilst departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa. Tagad par šo tendenci jau varot runāt droši, jo tā saglabājusies arī februārī un martā.
SD satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs atzīst, ka tas nav domes nopelns, to, visdrīzāk, izraisījusi dažādu faktoru summa - mainījušies kredītnosacījumi, ziemas sezona, benzīna cenu kāpums u.c., kas ietekmē braukšanas paradumus, pārliecināta SD transporta plānošanas nodaļas vadītāja Eva Kalviņa.
Par to, ka braukšanas paradumi mainās, satiksmes departamentā pārliecinās dažādi. Vispirms, jau tas seko līdzi LVC datiem par Rīgā ikdienā iebraucošajiem un izbraucošajiem transportlīdzekļiem. Pašam departamentam savukārt uz Daugavas tiltiem asfalta segumā ir iebūvētas induktīvās cilpas, kas ļauj noteikt satiksmes intensitāti. Šajā gadā šādas induktīvās cilpas paredzēts izbūvēt vēl četrās vietās, piemēram, Pērnavas un Čaka, Lielvārdes un Brīvības un Deglava ielas krustojumā.
Iet ar kājām
Automašīnu skaita sarukšanu Rīgas ielās pēdējā laikā pamanījuši arī satiksmes eksperti un ceļu policisti, pieļaudami, ka cilvēki vairāk brauc ar sabiedrisko transportu. To gan neapstiprina pašvaldības SIA Rīgas satiksme dati, kas rāda, ka, piemēram, janvāra mēnesī pārvadāto pasažieru skaits ir pat sarucis. Uzņēmuma preses sekretāre Iluta Bērziņa gan domā, ka tas ir saistīts ar biļešu cenu celšanos, kas arī esot prognozēts. "Vēl mums iegriež arī siltie laika apstākļi. Ja būtu auksts un riebīgs, cilvēki varbūt iekāptu un brauktu kaut vai trīs pieturas, bet tagad viņi izvēlas šo attālumu noiet kājām," saka I.Bērziņa. Viņa pieļauj, ka ielās ir mazāk mašīnu, jo cilvēki vairāk plāno, kur un cik bieži braukt.
Tas tā varētu būt, pieļauj ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, tomēr, viņaprāt, lai sastrēgumu problēmu atrisinātu pavisam, esot nepieciešami radikāli un nepopulāri lēmumi. "Ja uzliek iebraukšanas maksu, tad uzliek un visi ar to sadzīvo," skaidro E.Zivtiņš, norādot uz Londonas pieredzi, kas ilgi centusies būvēt pilsētā vairākos līmeņos tiltus, taču tad nolēmusi, ka vairs to nedarīs, jo tas tikai mudina pirkt vairāk auto.
Degvielu pērk tāpat - vairāk plāno braucienus
Kā viens no būtiskākajiem iemesliem satiksmes intensitātes kritumam
Rīgas ielās tiek minēta ekonomiskā situācija valstī. Proti, dzīves
dārdzības iespaidā arvien vairāk iedzīvotāju izvērtē, cik lietderīgi ir
braukt katru dienu uz darbu ar auto, cik daudz naudas tiek tērēts
benzīnam un stāvvietām, kuru cenas tika pārskatītas pērn jūnijā un
atkarībā no vietas svārstās starp Ls 0,80 un Ls 1,40 par stundu.
"Viss ir atkarīgs no cilvēku rocības. Tikko benzīns kļūst dārgāks vai
spiež lielais kredīts par māju Mārupē, cilvēki izvēlas nebraukt,"
komentē autožurnālists Pauls Timrots. Tiklīdz degviela kļūst lētāka,
autovadītāji vizinās apkārt bez skaidra mērķa. Arī satiksmes eksperts
Edmunds Bērziņš piekrīt, ka, augot pārtikas produktu un citu preču
cenām, sarūk braukšanai atvēlētie līdzekļi, jo benzīnu nevar nopirkt uz
līzinga, līdz ar to cilvēki sāk vairāk plānot, kā pie vienas braukšanas
nokārtot vairākus jautājumus u.c. "Iepriekš cilvēks no Pārdaugavas uz
centru brauca ar mašīnu, taču tagad viņš iekāpj tramvajā un auto
izmanto tikai nokļūšanai uz darbu un atpakaļ," pieļauj Rīgas domes
satiksmes departamenta pārstāve Eva Kalviņa.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka degvielas
mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums 2008.gada janvārī, salīdzinot
ar 2007.gada janvāri, krities aptuveni par 3,3%. Paši degvielas
tirgotāji gan saka - pieprasījums nav mainījies. "Protams, janvārī
pārdošanas apjomi samazinās, taču tas ir saistīts ar Ziemassvētku un
Jaungada izdevumiem un tā tas notiek katru gadu," saka SIA Latvia
Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens. Līdzīgu
viedokli pauž arī SIA Neste Latvia mārketinga un klientu attiecību
vadītāja Ilze Pērkone, sakot, ka straujais pārdotās degvielas apjoma
pieaugums, kas aizsākās pērnā gada sākumā, ir pierimis un iestājusies
stabilitāte.
Degvielas cenas gada laikā augušas vidēji par 21%, proti, patlaban par
to pašu naudu auto bāku var piepildīt par piektdaļu mazāk nekā pirms
gada. Būtiskāk auga auto tehniskās apkopes izdevumi - pērn tie bijuši
vismaz 95 lati gadā, taču šogad jau turpat par 40% vairāk jeb 130 latu,
lēš Dienas aptaujātie autoservisu pārstāvji. Transportlīdzekļu ikgadējā
nodeva gan nav mainījusies vairākus gadus pēc kārtas.
Kā vēl viens sadārdzinājums, ar ko sastopas auto īpašnieki, tiek minēta
obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) cenu
celšanās. Tomēr, kā norāda apdrošināšanas sabiedrībā Balta un BTA, tad
kritumu viņi neizjūtot, jo reģistrēto transportlīdzekļu skaits ātrāk
vai lēnāk ik gadu tomēr turpina augt.
Maina darba laiku, lai netrāpītu sastrēgumos
Par automašīnu skaita mazināšanos Rīgas ielās no satiksmes ekspertiem izskan ne tikai ar ekonomiskiem jautājumiem saistītas versijas, bet arī tīri praktiskas - zinot, ka starp plkst.8 un 9 no rīta būs sastrēgumi, cilvēki darbu sāk vai nu pusstundu agrāk, vai vēlāk.
Diena jau ir rakstījusi, ka Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs pirms nedaudz vairāk kā gada ierosināja ieviest diferencēto darba laiku visiem valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Savulaik šāda sistēma esot iedibināta arī dažās Amerikas pilsētās, stāsta Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāve Eva Kalviņa.
Rīgā to kavējot darīt vairāki apstākļi. Pirmkārt, pašvaldība var likt to darīt tikai savām iestādēm, valsts struktūrām šāds rīkojums jāsaņem no valdības, bet privātajiem lēmums jāpieņem individuāli. Otrkārt, daudzas privātās iestādes apkalpo valsts un pašvaldību uzņēmumus, kā rezultātā viņiem būtu jāpielāgojas. Treškārt, svarīgi esot apzināties, ka sastrēgumi bieži rodas tāpēc, ka vecāki ved bērnus uz skolu vai bērnudārzu un, neraugoties uz to, ka viņiem darbs sāksies, piemēram, plkst. 9.30, viņi tik un tā savus bērnus vedīs uz šīm iestādēm, līdz ar to sastrēgumi nemazināsies, norāda satiksmes eksperti.
Lielveikalu stāvlaukumi pārvēršas par park&ride
Tā kā Rīgā iebraukušo automašīnu skaits nav mazinājies, taču pilsētas ielās gan, speciālisti pieļauj, ka cilvēki pie pilsētas robežas atrod apstāšanās vietas un tālāk dodas ar sabiedrisko transportu. Visbiežāk par šādiem sava veida park&ride laukumiem kļūst lielveikalu stāvvietas. Daļa tirgotāju ar to samierinās, daļa domā mehānismus, kā šādus "klientus" ierobežot.
Tirdzniecības parks Alfa, pie kura ir pirmais lielais stāvlaukums, iebraucot Rīgā no Vidzemes puses, jau kādu laiku tiek dēvēts par pirmo park&ride (novieto un brauc) vietu. Kā norāda Alfa direktors Zigmunds Vīķis, "mums ir vismaz 40 "pastāvīgo klientu", kas šeit atstāj savu auto, lai tālāk dotos ar sabiedrisko transportu". Arī SIA Rimi Latvia saskaras ar šo problēmu - pie Rimi Valdemāra ielā un Rimi P.Brieža ielā tas bija tik nopietni, ka uzņēmums pērn septembrī šajās vietās ieviesa jaunu stāvlaukumu izmantošanas sistēmu: pirmā pusotra stunda ir bez maksas, bet, ja automašīna tiek atstāta uz ilgāku laiku, par to jāmaksā. Pie citiem, no centra attālākiem Rimi patlaban nav plānots ieviest līdzīgu sistēmu, saka SIA Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
Alfa gan pagaidām šādu soli negrasās spert, jo arī ilglaicīgie auto novietotāji ir viņu klienti. Tam piekrīt arī veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš. Viņš gan pieļauj, ka nākotnē par šo jautājumu būs jādomā, īpaši, kad pie Dienvidu tilta, bijušās Porcelāna rūpnīcas vietā, uzbūvēs Baltijā lielāko tirdzniecības kompleksu Akropole, jo tur būs viena no centram tuvākajām autostāvvietām. SIA Akropolis LV valdes loceklis Vjačeslavs Kostigovs gan pagaidām nesola, ka Akropole būs vieta, kurā pēc savas iniciatīvas firma piedāvās risināt pilsētas autostāvvietu jautājumu, tomēr, ja Rīgas dome nāks ar šādu sadarbības piedāvājumu, kompānija to apsvērs.
Tirdzniecības kompleksam Spice šis jautājums pagaidām neesot aktuāls, saka tā direktore Iveta Lāce, jo šai Pārdaugavas rajonā ir salīdzinoši slikta sabiedriskā transporta kustība. Tomēr jau tuvākajā laikā situācija varētu mainīties, jo kompānija šogad plānojot pārbūvēt nogriešanās vietu no Lielirbes ielas uz Spici, kas novērsīs auto sastrēgumus. "Līdz gada nogalei plānots izveidot arī autobusa pieturas vietu pie Spices, un tad, iespējams, šāda problēma arī varētu rasties," pieļauj I.Lāce. Jāatgādina, ka pirmo pēc pašvaldības iniciatīvas tapušu park&ride stāvvietu iecerēts būvēt Maskavas ielā blakus Latgales multifunkcionālajam centram.
Mīcīties pa centru kļuvis izšķērdīgi
Kas darīts sastrēgumu mazināšanai
ierobežota kravu transporta kustība pār tiltiem un atsevišķās maģistrālajās ielās ne tikai rītos, bet arī vakaros
pilsētas centra ielu malās esošajās stāvvietās mainīts auto novietojums no skujiņas uz brauktuvei paralēlu
vairākās ielu malās likvidētas satiksmes plūsmai traucējošās stāvvietas
vairākās vietās aizliegts kreisā pagrieziena manevrs
izveidotas vairākas jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas "kabatas"
uzstādīti neliela izmēra virzienu rādītāji un informācijas ceļa zīmes pilsētas centrālajā daļā, lai pilsētā iebraukušie autovadītāji varētu ērtāk orientēties ielu tīklā
Vai degvielu pērkat mazāk?
Normunds, sagādnieks:
Benzīnu lietoju tikpat. Ja reiz prece jāaizved uz objektu, tad tur jau nekas nav maināms. Vienīgi zinu, ka kolēģi vairāk nebrauc ar mašīnu, piemēram, lai tiktu no Kauguriem uz darbu Rīgā, viņiem tas seši lati izmaksā. Tad viņi labāk brauc ar autobusu, kaut gan laiku tas prasa vairāk. Mazāk mašīnu uz ielām gan nav kļuvis.
Benjamins, pārdod sporta preces:
Īstenībā benzīns ir ļoti dārgs, bet man mašīna ir nepieciešama darbā, tāpēc citādi nevar. Varbūt nedaudz vairāk pārdomāju savus braucienus, maršrutus rūpīgāk izvēlos. Pilsētā, darba jautājumus kārtojot, ejot uz bankām, vairāk ar kājām pastaigājos. Taču, ja ir jābrauc, kā tagad uz Tukumu, tad cenšos izmantot mašīnu.
Ivars Bārdiņš, valsts uzņēmuma amatpersona:
Viss ir kļuvis dārgāks, ne jau tikai benzīns. Bet es nemainu savus paradumus tādā ziņā. Esmu pietiekami daudz strādājis savā dzīvē, lai varētu atļauties arī dārgo benzīnu. Vienīgi cenšos uz darbu aizbraukt no rītiem agrāk vai vēlāk, proti, tādos laikos, kad mašīnu ir mazāk.
Pāvels, menedžeris:
Ja runājam par benzīnu, es to ietaupu, vienu dienu nedēļā nebraucot uz darbu, bet ejot kājām. Agrāk es tā nedarīju. Ja kopumā jāvērtē, tad nedomāju, ka cilvēki automašīnas tagad lieto mazāk. Vismaz spriežot pēc korķiem, to nav mazāk. Drīzāk visi sākuši taupīt, pērkot pārtiku, mazāk parādās lielveikalos.
izmaksas, Ls mēnesī
Degviela
Auto - 3-5 gadus vecs, divas tonnas smags, vidējais degvielas patēriņš 7 l/100 km, dienā nobrauc ap 30 km
Pērn 52,25 Šogad 63,98 (+ 22,4%)
Tajā skaitā:
Pērn 36,42 Šogad 43,56 (+20%)
Apdrošināšana
Pērn 4,17 Šogad 5,83 (+40%)
Ceļa nodeva
Pērn 3,75 Šogad 3,75
Apkopes izdevumi
Pērn 7,92 Šogad 10,83 (+37%)
Avots: apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA, Latvijas Valsts ceļi un CSDD, Honda oficiālā pārstāvja Latvijā Bensons Auto serviss