Būs jālemj - cik, kam un kā patērētāji maksās par jaunajām elektrības jaudām
Sistēmas operatora Latvenergo meitasuzņēmuma Augstsprieguma tīkli ziņojums par valsts energoapgādes situāciju būtu jāizvērtē. Kā vienu no ziņojuma nepilnībām eksperti min izvērtējuma trūkumu par elektroenerģiju, kuru varētu importēt no kaimiņu reģioniem, piemēram, Skandināvijas.
Panākt maksimāli izdevīgu risinājumu gāzes un ogļu stacijai iespējams, organizējot godīgu, atklātu konkursu ar skaidri saprotamiem nosacījumiem.
Likums pret direktīvu?
Bažas par jauno spēkstaciju projektu realizācijas caurskatāmību un pamatotību radušās līdz ar grozījumiem Elektrības tirgus likumā, kuri pēc Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem nozīmētu kritiskas situācijas gadījumā atļaut sistēmas operatoram slēgt līgumu pēc paša izvēles par jaunas spēkstacijas celšanu bez konkursa. Kā atzīst enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, problēma šajos grozījumos ir tas, ka tie skaidri un visiem saprotami nenosaka kārtību, kādā tiks organizēta stacijas būvniecība un tās jaudas iekļaušana obligātajā iepirkumā.
Savukārt Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (JL) uzskata, ka tie ir pretrunā ar ES direktīvu, kas noteic, ka atklātam konkursam jānotiek.
Patlaban Saeima atlikusi likuma grozījumu izskatīšanu trešajā lasījumā un pārcēlusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 18.februārim.
Kā Dienai apliecināja Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma, patlaban grozījumiem tiek gatavoti papildinājumi. Sīkāk par to saturu gan viņš nestāstīja. Gan EM, gan Latvenergo pārstāvji atzīst, ka par šo jautājumu notiek savstarpēja konsultēšanās.
Kā Diena jau rakstīja, izskanējušas bažas, ka likuma grozījumi kalpos Latvenergo interesēm - ļaujot sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo meitasuzņēmums, bez konkursa slēgt līgumu par jaunas stacijas būvniecību, visticamāk, rezultāts būtu līguma slēgšana ar Latvenergo par TEC-2 otrā bloka celtniecību. Tas ne tikai varētu būt projekts, kuram būtu Latvenergo diktētas izmaksas, bet arī vairotu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes.
Importa alternatīvas
"Pašlaik Latvijai ir iespējams iepirkt elektroenerģiju lētāk, nekā to censties saražot pašai. Īstermiņā ir izdevīgi un pamatoti izmantot šādu iespēju. Patērētāji no tā ir ieguvēji, bet laikus ir jādomā arī par nākotni," saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš. Viņš teic, ka patlaban importa elektrības cena ir zemāka nekā cena, kura būtu jāmaksā patērētājiem, ja tiktu uzbūvētas jaunās elektrostacijas.
Arī J.Ozoliņš uzsver, ka sistēmas operatora ziņojumā nav izvērtētas enerģijas importēšanas iespējas. Tiesa, J.Ozoliņš uzskata, ka kritika par ziņojumu būtu jāizsaka SPRK un EM. Savukārt I.Zariņš norāda, ka atbilstoši SPRK kompetencei šis ziņojums iesniegts tikai informācijai, rīcībai būtu jānāk no EM kā enerģētikas politikas veidotājas.
U.Sarmas attieksme pret iespēju iztikt ar importa enerģiju līdz jaunās AES uzcelšanai, kas varētu būt ap 2020.gadu, ir skeptiska - viņš norāda, ka arī Skandināvijā gaidāms jaudu deficīts, tādēļ nevar cerēt, ka tur varēs iepirkt trūkstošo elektrību Latvijai.
Par jaunu jaudu - divu jaunu 400 megavatu elektrostaciju nepieciešamību eksperti ir vienisprātis. Tomēr viņi uzsver, ka steiga noteikti nav labākais sabiedrotais, lai rastu optimālāko un visiem izdevīgāko risinājumu.
"Principā viss, ar ko nākotnē mums būtu jārēķinās, ir bijis skaidri zināms jau vairākus gadus, tāpēc mazliet dīvaina tagad izskatās mešanās no vienas galējības otrā, cenšoties sēt paniku sabiedrībā, cik pēkšņi draudoša ir kļuvusi mūsu situācija energoapgādes jomā, lai gan īstenībā nekas jau tajā nav mainījies, arī galvenie piesauktie trauksmes iemesli ir joprojām tie paši un sen labi zināmi," saka I.Zariņš.
Kas atbildēs?
Patlaban svarīgākais darbs būtu konkrēta rīcība no valdības un Saeimas puses. Pirmkārt, vajadzētu vienoties par skaidrāko un vēlamāko Elektrības tirgus likuma redakciju. Otrkārt, valdībai būtu jāformulē sava pozīcija šajā jautājumā - jāvirza konkrēts rīcības priekšlikums, kas būtu caurskatāms un visai sabiedrībai apspriežams. Tas, visticamāk, nozīmētu lēmumu izsludināt konkursu par jaunu elektrostaciju būvniecību, izvirzot konkrētus un skaidrus nosacījumus potenciālajiem investoriem, tai skaitā - norādot vēlamo kurināmā veidu. Valdības atbildība šajā gadījumā ir panākt, lai no iedzīvotāju kabatām iekasētā nauda par jaunajām stacijām būtu maksimāli zema.
Diena jau rakstīja, ka vienīgais iespējamais valsts atbalsts stacijām ir obligātais iepirkums, tas nozīmē, ka valsts garantē jaudas vai saražotās elektroenerģijas iepirkumu, par kuru maksās visi iedzīvotāji. Tiek lēsts, ka katra no tām varētu izmaksāt ap 300-400 miljoniem eiro. Kā apliecina I.Zariņš, staciju būve pati par sevi uzņēmumam neatmaksātos, tādēļ atbalstam būtu jābūt.
Tādējādi, ja valdības rīcība būs apzināti vai neapzināti kļūdaina, par to no savas kabatas maksās visi iedzīvotāji, citiem vārdiem - maksāts tiks par "kļūdu", vēlēšanās deleģējot lēmumu cilvēkiem, kuri nespēj vai nav gatavi nodrošināt efektīvāko un lētāko risinājumu, uzskata J.Ozoliņš.
Turpinām gaidīt
Ivars Zariņš Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis
Pašreizējā situācija dod skaidrus signālus, ka nepieciešams spert konkrētus soļus savas sistēmas drošuma paaugstināšanai - paļauties tikai uz esošajiem risinājumiem (elektroenerģijas importu) nebūtu saprātīgi. Un, ja jau situācija ir tāda, kāda tā tagad tiek pasniegta, šādi soļi jau sen bija jāsper - ar konkursa palīdzību noskaidrojot, kurš var piedāvāt Latvijai labāko iespējamo risinājumu, bet mēs joprojām turpinām kaut ko gaidīt. Tādējādi mākslīgi var tikt radīta situācija, kad tik tiešām nekas cits vairs nebūs iespējams kā drudžaini pieņemt to risinājumu, kurš būs atlicis, lai arī cik tas dārgi maksātu...
Valdībai jārīkojas
Juris Ozoliņš enerģētikas eksperts
Pēc klasiskās teorijas par visu ir atbildīga valdība. Kamēr valdība nav formulējusi savu viedokli, par to nevar notikt debates. Latvijas valdībai ir sevišķa atbildība, jo valstij pieder viss elektroenerģētikas sektors. Nedomāju, ka Ivars Godmanis ir ieinteresēts politiskā fiasko. Katrai institūcijai - SPRK, EM - vajadzētu darboties pārdomāti un bez histērijas. Juridiski, pēc likuma ziņojumam jānāk no sistēmas operatora. Neviens nevar apgalvot, ka, piemēram, 2010.gadā mēs plkst. 17 varēsim nopirkt elektrību no kaut kurienes, bet var pateikt, kāda ir varbūtība. Tā ir sistēmas modelēšana, prognozēšana. To institūcijām ir jāprasa iekļaut ziņojumā.