Minētās statujas brucināšanas darbs tika sākts jau vakar, taču, nogāžot trīs padomju karavīru statujas, sievietes tēla statuja otrdienas izskaņā vēl bija palikusi savā vietā. Darbi tika atsākti šorīt, kad statujas pamatne bija sadrupināta, bet pati statuja turējās uz industriālajiem domkratiem.
Ja pēc nogāšanas statuja vēl bija redzama aiz žoga, tad tagad to vairs nevar redzēt, un, iespējams, sākta priekšmeta sadalīšana.
Lai gan Rīgas dome iepriekš bija informējusi, ka otrdien tiks sākta smagās tehnikas ievešana objekta teritorijā, pieminekļa brucināšanas darbi norit diezgan strauji, dienas laikā nojaucot gan kāpnes, gan postamentu, gan minēto trīs padomju karavīru statujas. Statujas demontēšanas laikā ir apliktas ar sastatnēm, tādējādi apgrūtinot interesentu iespējas vērot notiekošo.
Centrālais pieminekļa elements - obelisks - joprojām stāv savā vietā.
Pieminekļa demontāžas darbi piesaista cilvēku uzmanību, taču plašas vērotāju masas neveidojas, turklāt teritorijā dežūrē daudzas policijas ekipāžas, sekojot kārtībai būvobjekta tuvumā.
Gatavošanās pieminekļa demontāžas darbiem parkā ar attiecīgās būvtehnikas ierašanos sākās pirmdien. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Rīgas domē, pieminekļa kompleksa demontāžas darbi norit pēc grafika.
Nožogotajā pieminekļa kompleksa teritorijā ir ievesta lielā būvtehnika - kāpurķēžu ekskavatori, kas līdz parkam nogādāti ar auto platformas palīdzību.
Lielā tehnika darbojas, demontējot pieminekļa postamentu. Tāpat demontāžas darbus teritorijā veic arī mazāka tehnika. Objekta teritorija vienlaikus tiek atbrīvota no būvgružiem.
Saistībā ar pieminekļa demontāžu ierobežota arī satiksme ap objektu.
Kā ziņots, neskatoties uz aicinājumu nepulcēties, pirmdienas un otrdienas vakarā pie padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā tomēr savācās daži desmiti cilvēku, no kuriem policija vairākus aizturēja, novēroja aģentūra LETA.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.
pievienota 3. rindkopa
