Kritiku izpelnījusies arī būvniecības darbu iepirkuma procedūra, jo pēc neveiksmīga konkursa ministrija ķērusies klāt sarunu procedūrai ar galvenās ēkas būvnieku - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), ko kritizē biedrība Delna.
«Mūsu lielā problēma šodien ir infrastruktūra - visu inženierkomunikāciju pieslēgums pie īstajiem, nevis pagaidu tīkliem. Atbilstoši normālai procedūrai tiem būtu jābūt 14 mēnešiem, bet šodien saruna ir par to, kā to izdarīt ātrāk. Mums ir konsultācijas ar IUB, Delnu, ar esošo būvdarbu veicēju. Teorētiski tas vēl ir iespējams,» stāsta J. Dripe.
Pašu nepieciešamāko
Pēc ministres padomnieka skaidrotā, infrastruktūras izbūve ir iedalīta sešās kārtās, no kurām pašlaik iecerēts būvēt tikai pirmo - pašas nepieciešamākās lietas. Ēkā būs datu centrs un aukstuma centrs, kas nodrošinās mikroklimatu, stāsta LNB arhitekte Nita Apsīte. Tas spēs gaisu dzesēt, vēl jo svarīgāk - uzturēs atbilstošu mitruma režīmu, kas ir ļoti būtiski grāmatu glabāšanai. Bez šīm funkcijām nodrošināt pilnvērtīgu mikroklimatu ēkā nav iespējams, tātad arī ne grāmatu glabāšanu, ne bibliotēkas darbu.
Tāpat ēku sagaida pieslēgšanās ūdensvadam, kas jānovieto zem ielām un jāsavieno ar tehnisko ēku, un kanalizācijas kolektors - tas pašlaik atrodas ēkas priekšējā daļā, bet tiks pārcelta otrā pusē. «Pašreizējā projekta robežas ir mazs gabaliņš ap lielo māju, taču infrastruktūra jāsakārto līdz Daugavai,» norāda arhitekte. Plānotajos darbos paredzēts arī rekonstruēt atsevišķus krustojumus, ielas un ietves ēkas apkārtnē.
«Neparedzētie apstākļi»
Konkurss par infrastruktūras būvniecības veikšanu tika izsludināts jau gada sākumā, tajā ar 6,7 miljonu latu vērto piedāvājumu uzvarēja a/s LX Grupa. Šos rezultātus divas reizes apstrīdēja NBA, tāpēc Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) liedza slēgt līgumu ar uzvarētāju. Sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis skaidro - kopš augusta KM vērtē trīs variantus: līguma slēgšanu ar nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, rīkot jaunu iepirkuma konkursu vai veikt sarunu procedūru ar esošo būvnieku. Pirmajos divos variantos Delna juridiskas problēmas neredz, taču jauna konkursa rīkošana varētu aizņemt līdz četriem mēnešiem, tāpēc atvērt ēku līdz noteiktam termiņam būs sarežģīti.
Savukārt izvēli par labu sarunu procedūrai Delna vērtē kritiski. «Lai ministrija drīkstētu izmantot sarunu procedūru un infrastruktūras darbus uzticēt NBA, ir jākonstatē likumā minētie neparedzēti apstākļi,» skaidro K. Petermanis. Delnas pārstāvis piebilst, ka jēdzienu «neparedzēti apstākļi» ir skaidrojis gan IUB, gan ES tiesa, kuru viens no secinājumiem - par neparedzētiem nevar uzskatīt tādus apstākļus, kurus pasūtītājs varēja paredzēt vai kuri bija jāparedz.
Raksturojot ministrijas līdzšinējo sadarbību ar NBA, K. Petermanis norāda uz nesaprotamu pretimnākšanu būvniekam saistībā ar indeksācijas ietaupījuma ieturēšanu un bankas garantiju novēlotu pieprasīšanu. Turklāt, ja NBA Gaismaspils būvniecības darbus nevarēs pabeigt pasūtītāja vainas dēļ, tad būvnieks ir tiesīgs prasīt kompensāciju par darbu pagarināšanu. Tas ir viens no lielākajiem draudiem, jo var prasīt būtiskus valsts budžeta līdzekļus.
Izaicinājums - laiks
Lielākais infrastruktūras būvnieku izaicinājums būs laiks, atzīst NBA valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns. Taujāts, vai darbus iepriekš plānoto 14 mēnešu laikā iespējams izdarīt ātrāk, viņš norāda - būvnieks to apņemtos izdarīt uz 2014. gadu. Līdzās būvniecības darbiem laiks ir nepieciešams arī LNB pārvākšanās procesam, kuru iespējams sākt tikai brīdī, kad būvē nodrošināts noteikts klimats.
Līdzās bibliotēkai Gaismaspils durvju atvēršanu ar nepacietību gaida arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 rīkotāji. Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle stāsta - jaunā LNB ēka iecerēta kā būtiska plānoto pasākumu norises vieta. «Rīgu 2014 nevar neietekmēt tas, kā risinās LNB celtniecība un notiek iekļaušanās termiņos. Svarīgi arī tas, cik konkrēti un droši mēs varam iecerēt un plānot tos Eiropas kultūras gada projektus, kuru realizācijai ideālā vai vienīgā iespējamā vieta būtu bibliotēka,» skaidro D. Čivle.
Ministrijā pauž pārliecību, ka darbus varēs paveikt iecerētajā termiņā - LNB ēkas būvdarbus plānots pabeigt 2013. gada vasarā, bet bibliotēkas nodošana ekspluatācijā paredzēta 2013. gada beigās vienlaikus ar infrastruktūras darbu pabeigšanu. Bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V) uzsver, ka pašlaik vairs rūpīgi neseko līdzi Gaismaspils būvniecībai, tomēr esot radusies sajūta - šis process bremzējas. Viņas kā kultūras ministres laikā jau esot domāts par infrastruktūras būvniecību - notikušas diskusijas par to, kā panākt lētākā un ātrākā veidā.
Paralēli centieniem laikus uzspēt infrastruktūras būvniecību vēl viens izaicinājums varētu rasties saistībā ar konkursu uz trešo lielo Gaismaspils projekta daļu - aprīkojumu: mēbelēm, informācijas tehnoloģijām un tā iebūvēšanu. Kā prognozē K. Petermanis, ja to izdara decembrī, tad konkurss varētu noslēgties aprīļa beigās. Pieņemot, ka ēku pabeidz maijā un tajā jau var sākt ievākties, tik un tā atsevišķu elementu piegāde prasa vismaz pusgadu, kas ir jau oktobris.