Septembra beigās Rīgas domes pārstāvju svinīgi atklātā jaunizbūvētā veloceļa Imanta–Daugavgrīva kopējais garums ir 12,1 kilometrs, tādējādi patlaban tas ir garākais nepārtrauktais veloceļš Rīgā.
Jaunizbūvētais veloceļš sākas Anniņmuižas un Kleistu ielas krustojumā, turpinās pa Kleistu ielas labo pusi, kur savienojas ar Lielo ielu, un beidzas Daugavgrīvas salā – Lēpju ielā. Veloceļa būvniecību sāka 2021. gada 9. decembrī, un tā noslēdzās šī gada 25. septembrī.
"Savienojot sešas Rīgas apkaimes no Imantas līdz Daugavgrīvai, jaunais veloceļš no pilsētas burzmas ved uz pludmali, kas, manuprāt, ir viena no unikālām Rīgas iezīmēm – attālums no aktīvas pilsētas dzīves līdz atpūtai pie jūras arvien ir paveicams īsā laikā. Un tagad tas ir ērti izdarāms, braucot arī ar velosipēdu," veloceļa atklāšanā pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.
Rīgas domes priekšsēdētājs arī norādīja, ka šis ir ne vien garākais vienlaidus veloceļš, bet arī velobraucēju ērtībai pašlaik Rīgā vislabāk iekārtotais ceļš – ar kāju balstiem vietās, kur velobraucējiem jāsagaida luksofora zaļā gaisma, atpūtas vietām un citiem labiekārtojuma elementiem. "Ticu, ka Imantas–Daugavgrīvas veloceļš kalpos ilgi, un ceru, ka tas būs noslogots – gan rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienas gaitām, gan tiem, kuri vēlas iepazīt dažādus ievērojamus Rīgas apskates objektus, kas ir teju visa šī veloceļa garumā," pauda V. Ķirsis.
Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, izvietoti soliņi, velostatīvi un atkritumu urnas. Projekts ir īpašs ar to, ka ikkatrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts veloceļa maršruts, atpūtas vietas un cita svarīga informācija par veloceļu.
Braucot pa veloceļu Imanta–Daugavgrīva, iespējams nokļūt vairākos interesantos apskates objektos, arī Kleistu sporta bāzē ar zirgu staļļiem, savukārt turpat Kleistos, pie Hapaka grāvja, ir ierīkota atpūtas vieta un peldvieta, kam blakus atrodas XVIII gadsimtā būvētā Hapaka muiža. Vēl braucot pa šo veloceļu, iespējams nokļūt Bumbu kalniņā ar skatu torni un Brīvības cīņu vietām, kā arī Daugavgrīvas cietoksnī, kur var izložņāt XVI–XIX gadsimtā būvētās nocietinājumu sistēmas. Tāpat pa jauno veloceļu var nokļūt lielākajā salā Latvijā – Buļļu salā, kā arī Vakarbuļļos – vietā, kur jūrā ietek Lielupe un kur iespējams apskatīt savvaļas govis un Paula Jaunzema akmens skulptūru parku, – un nonākt pie Bolderājas karjera – vietējo iecienītas peldvietas.
Veloceļa Imanta–Daugavgrīva būvniecība izmaksājusi aptuveni 6,7 miljonus eiro. Būvdarbus veicis viens no vadošajiem ceļu būvniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.