Galvaspilsētu dala apkaimēs

Tas, kā rīdzinieki metas aizstāvēt "pagalmu" no nevēlamām pārmaiņām, uzskatāmi parāda, cik ļoti viņi jūtas piederīgi noteiktai vietai, kurā dzīvo vai strādā. Lai labāk izprastu pilsētnieku lokālās vajadzības un līdzsvarotu Rīgas attīstību, kā konkrētu apkaimju iedzīvotājus viņus uzlūkos arī Rīgas dome, kas sākusi jauna projekta izstrādi. Pašvaldība nospraudusi robežas 59 apkaimēm, sākusi datu vākšanu par tām un pavasarī plāno atvērt interaktīvu portālu saziņai ar rīdziniekiem. 59 apkaimes Rīga Ziemeļeiropas mērogam ir liela metrapole, tajā dzīvo aptuveni 722 000 iedzīvotāju, bet, ja ierēķina aglomerāciju, vairāk par miljonu. Vēsturiski, ģeogrāfiski, administratīvi un statistiski izveidojušās dažādas pilsētas daļas, kas iemantojušas savus nosaukumus, robežas un identitāti. Katrai no daļām ir sava attīstības pakāpe un vajadzības. Pilsētas attīstības departaments norāda: aktīvākā dzīve norisinās centrā un lielajos mikrorajonos — vislabākā pakalpojumu kvalitāte un pieejamība ir centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Ķengaragā, Imantā, Iļģuciemā, Āgenskalnā, bet kā slikta tā vērtējama Mangaļsalā, Vecdaugavā, Trīsciemā, Rītabuļļos, Spilvē, Voleros, Kundziņsalā, Beberbeķos, Mūkupurvā, Sužos, Bukultos. Savukārt, ja paraugās uz investīciju apjomu no 2002. līdz 2007.gadam, tad Vecrīgā, centrā, Teikā un Purvciemā tas pārsniedzis 100 miljonus latu katrā, bet, piemēram, Vecāķos, Zasulaukā, Bišumuižā nav bijis pat pieci miljoni latu. Rīgas administratīvais iedalījums rajonos un priekšpilsētās neļauj izprast mazāku apkaimju vajadzības, tādēļ pilsētas attīstības departaments, plānojot pilsētu, nolēmis to detalizēt līdz apkaimju līmenim. "Mūsu mērķis, nosakot apkaimes robežas, ir ieviest līdzsvarotu attīstību pilsētā. Noskaidrot, kuras vietas stagnē, kuras attīstās. Tam pēcāk vajadzētu atspoguļoties pašvaldību investīciju programmās," stāsta projekta vadītājs departamenta ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks Guntars Ruskuls. Apzinātas 59 apkaimju robežas, un pašlaik tiek veidoti apkaimju portreti, proti, tiek vākta un atjaunota dažāda informācija, kas ietver kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu, statistisko datu iegūšanu, infrastruktūras izpēti un daudzas citas lietas. Tālākais uzdevums būs meklēt modeli, kā, plānojot attīstību, varētu sadarboties pašvaldība, iedzīvotāji un investori. "Kā to izdarīt, vēl neesam izdomājuši," atzīst G.Ruskuls. Viena no iecerēm ir interaktīva apkaimju portāla izveide, kur iedzīvotāji varētu iepzīt savu dzīvesvietu un iesaistītos tās dzīvē. "Ja cilvēki organizējas savās teritorijās, rodas kopības izjūta, patriotisms. Cilvēki ir gatavi cīnīties par savu teritoriju, to sakopt," viņš norāda. Grūtāk guļamrajonos Ideālā variantā Rīgas dome redzētu katrā apkaimē vismaz vienu teritoriālu nevalstisko organizāciju (NVO), kas apvienotu iedzīvotājus. "Daudzas NVO gan izveidojušās, kā pretdarbības organizācijas, ar kurām ir grūti konstruktīvi risināt lietas," saka G.Ruskuls. "Es nevienu tādu nezinu," viņam kategoriski nepiekrīt biedrības Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai vadītāja Sandra Jakušonoka, piebilstot, ka pašvaldības pēdējo gadu rīcība pilsētas plānošanā novedusi pie tā, ka iedzīvotājiem nākas sevi aizsargāt. "Ja iedzīvotāji neorganizējas, varbūt tas ir labs rādītājs, jo nav problēmu pret ko cīnīties," uzsver S.Jakušonoka. G.Ruskuls gan ir pārliecināts, ka lielākas problēmas būs strādāt ar tām apkaimēm, kur vispār nav biedrību un lielajos mikrorajonos. ***Vai apkaimes jāattīsta? Sandra Jakušonoka, Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai Iedzīvotājiem apkaimēs ir svarīga attīstība, kultūra, vide, satiksme utt. Apkaimes ir noteiktas, bet ko tālāk? Ja atbilde ir mājaslapas izveide, tad tas ir viens maziņš risinājums. Pašvaldībā pašā jārada sadarbība starp departamentiem. Nepieciešams arī neliels finansējums lai iedzīvotāji varētu organizēties, jo daudzviet nav sociālās infrastruktūras. Iesākumam varētu arī afišu stabus izvietot, lai nebūtu saziņai jāpērk reklāmas laukums avīzē vai nelikumīgi jālīmē lapiņas.Arnis Kaktiņš, sociologs Tā ir jēgpilna iniciatīva. Vecot socioloģiskās aptaujas, pašam ir nācies saskarties ar to, ka pašreizējais iedalījums priekšpilsētās ir jocīgs. Piemēram, mans birojs ir Baznīcas ielā, pilsētas centrā, bet pēc administratīvā iedalījumā esmu kopā ar Juglu. Arī mūsu komecklientiem šāds iedalījums neder. Būtu loģiski, ja mēs ņemtu vērā, ko domā katras apkaimes cilvēki. Portāls nav slikta doma, kaut kādu grūdienu vajag, lai cilvēki sāktu sevi apzināties.Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Investoru skatījumā problēmas visur ir vienādas. Mēs rakstījām par nepieciešamību uzlabot plānošanu rūpniecības projektiem. Zināmajā situācijā ar Saint-Gobain ieceri pie Ikšķiles būvēt siltumizolācijas materiālu ražotni. No investora neatkarīgu iemeslu dēļ to nācās apstādināt, jo pašvaldība nespēja vienoties ar iedzīvotājiem. Rīgas brīvostā tika apstrīdēts attīstības plāns, jo iedzīvotāji nav bijuši informēti. Jo vairāk iesaistīti iedzīvotāji, jo visiem labāk. Projekts izklausās prātīgs, bet viss ir atkarīgs no tā, kā tas tiks īstenots.