Gandrīz visi paraksti nepilsoņu referenduma ierosināšanai savākti Rīgā

CVK iesniegto grozījumu projektu Pilsonības likumā ir parakstījuši 12 686 vēlētāji. Līdz ar to teorētiski ir savākts pietiekams parakstu skaits, lai varētu notikt "nepilsoņu referenduma" parakstu vākšanas otrā kārta, kurā būs jāsavāc vairāk nekā viena desmitā daļa jeb aptuveni 150 000 balsstiesīgo vēlētāju parakstu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, vēlētāju rosinātais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" CVK tika iesniegts šā gada 4.septembrī un, pēc iesniedzēju ziņām, to bija parakstījušas 12 779 personas.

Veicot parakstu pārbaudi, CVK konstatēja, ka par likumprojektu ir saņemts 12 791 paraksts, 97 personas ir parakstījušās divreiz, septiņi parakstītāji neatbilst vēlētāja statusam, bet viens parakstītājs nav identificējams Iedzīvotāju reģistrā. Līdz ar to par likumprojektu kopumā ir saņemti 12 686 derīgi paraksti.

Apkopojot iesniegto parakstu statistiku pa pašvaldībām, secināms, ka visvairāk parakstu - 11 416 - nodots Rīgā, otrie aktīvākie "nepilsoņu referenduma" atbalstītāji bijuši Daugavpilī, kur savākti 544 paraksti, bet 324 iedzīvotāji Pilsonības likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši Liepājā. Vēl 106 paraksti saņemti Jelgavā, 104 - Rēzeknē, 70 - Jēkabpilī, 51 - Ventspilī, 44 - Olaines novadā, 33 - Salaspils novadā, 26 - Jūrmalā, 25 - Ludzas novadā, 13 - Līvānu novadā, 11 - Valmierā, septiņi - Aizkraukles un Balvu novadā, četri - Saldus novadā un divi - Gulbenes, Mārupes un Siguldas novadā.

Likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz, ka tiesības sākt likuma ierosināšanas procedūru un iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Lai gan parakstu pārbaude liecina, ka likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā” ierosinājumu ir parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits - vairāk nekā 10 000 vēlētāju, CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu, atzina Bērziņa.

CVK rīcībā esošajos Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts Prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas atzinumos pausts viedoklis, ka likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" par tādu nav uzskatāms.

Kā ziņots, CVK sēde par vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" tālāku virzību notiks rīt, 27.septembrī, plkst.13.

Kā ziņots, "nepilsoņu referenduma" organizatori, kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām", septembra sākumā CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

Ja CVK atzīs, ka likumprojekts virzāms uz otro parakstu kārtu, tad kopā būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju jeb apmēram 154 000 apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.

CVK iepriekš minētajām tiesību jomas iestādēm nosūtīja lūgumu līdz 24.septembrim sniegt atzinumu, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu 78.panta izpratnē. Saņemtie atzinumi nav bijuši īpaši pozitīvi.