Burovs bijis vienīgais pašlaik šim amatam partijā apspriestais kandidāts.
Partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) žurnālistiem sacīja, ka Burova kandidatūra atbalstīta vienbalsīgi. Pēc Amerika teiktā, atkārtoti GKR savu kandidātu šim amatam virza tāpēc, ka uzskata, ka nebija nekāda pamata izteikt neuzticību Dainim Turlajam (GKR).
"Tāpat mēs redzam, ka svarīgākais šobrīd ir nevis politiskās spēles, bet domes darba nodrošināšana, un Burovs ir viens no pieredzējušākajiem domniekiem, kurš var piedāvāt savu redzējumu par to, kā strādāt tālāk," sacīja Ameriks.
GKR valde šodien nolēmusi izveidot sarunu grupu, kurā darbosies četri cilvēki - Burovs, Ameriks, partijas valdes loceklis Mareks Gailītis un frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko. Šo pārstāvju uzdevums būs veikt sarunas ar visām domes frakcijām, kuras būs gatavas tikties ar GKR.
Jau rīt, 28. jūnijā, paredzēta tikšanās ar Saskaņas un Latvijas attīstībai frakcijām. "Mēs runāsim arī ar Neatkarīgo deputātu frakciju. Runāsim ar visiem, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par darbu Rīgas domē," pauda Ameriks.
Kārtējā domes sēde paredzēta 10. jūlijā un GKR līdz tam brīdim cer nodrošināt Burovam vairāk nekā 31 deputāta rakstveida atbalstu. Partija gan vēlētos savākt vairāk nekā 31 parakstu, jo, lai gan ar to pietiek mēra ievēlēšanai, tas esot par maz konstruktīva domes darba nodrošināšanai turpmāk.
Ja šos parakstus savākt neizdosies, jautājums par Burova iecelšanu mēra amatā sēdes darba kārtībai pievienots netiks.
Taujāts par to, kā pārliecinās domes kolēģus paust viņam atbalstu, Burovs sacīja: "Visiem kaut ko apsolīt un īstenot nav iespējams. Mēs esam pilsētas partija un risināsim saimnieciskus jautājumus. Visi 60 deputāti ir ieguvuši mandātu, lai risinātu saimnieciskus jautājums. Neviens no mums neprasa kaut ko pastāstīt no tribīnes, bet gan gaida konkrētus darbus."
Burovs piekrita Amerikam, ka ar 31 deputāta atbalstu strādāt būtu ārkārtīgi grūti, tāpēc GKR ir gatava diskutēt ar visām frakcijām, nenovelkot nekādas "sarkanās līnijas".
Gada sākumā Burovs tika ievēlēts Rīgas vicemēra amatā un domes priekšsēdētāja pienākumus uzņēmās pēc tam, kad aprīlī no amata tika atstādināts Nils Ušakovs (S). Kad par mēru ievēlēja Burova partijas biedru Daini Turlo (GKR), Burovam bija plānots atkāpties no amata, tomēr pēc šķelšanās Saskaņas frakcijā viņš turpināja ieņemt vicemēra amatu, bet pēc Turlā gāšanas atkārtoti tika iecelts par priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. Tāpat parlaments par to var lemt, ja trīs domes sēdes pēc kārtas nav iespējams nodrošināt kvorumu.
Līdz šim Rīgas domes opozīcijas vairākums norādījis, ka aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, savukārt Latvijas attīstībai frakcija pauda, ka opozīcijai varētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu. Nekāda konkrēta rīcība gan līdz šim nav sekojusi.
Kā ziņots, Turlais mēra amatu zaudēja 20. jūnijā. Neuzticības balsojumu rosināja opozīcija. Par Turlā gāšanu nobalsoja 31 deputāts - gandrīz visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un Neatkarīgo deputātu frakcija, kuru veido četri no Saskaņas izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.
Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Imants Keišs, kurš kopā ar Druvi Kleinu nekavējoties tika izslēgti no JKP, jo ieņēmuši partijai pretēju nostāju. Keišs gan vēlāk skaidroja, ka gribējis balsojumā atturēties, bet kļūdījies.
Papildināta visa ziņa
Neslāvs
atiruj31
Keramzīts