Diena jau rakstīja, ka 19.septembra vakarā ar atklātu liesmu dega grausts pašā Rīgas centrā — Marijas un Elizabetes ielas stūrī. Ugunsdzēsēji pieļauj, ka vainīgi ir bezpajumtnieki, kas tur mitinās. Pašvaldība uzskata, ka notikušajā vainojami arī mājas saimnieki, kas nav pienācīgi apsaimniekojuši savu īpašumu.
Šobrīd vārtiem uz ēkas pagalmu priekšā ir atslēga. To pēc pagājušās nedēļas ugunsgrēka uzlikuši īpašnieki. Tikai pa dūres lieluma caurumu var ielūkoties sētā. Par to, ka stūra mājas iekšpagalmā notikusi rosība un to kā savu mitekli izmantojuši bezpajumtnieki, liecina izmētātie atkritumi, izsmēķi un dažiem logiem priekšā aizliktā plēve. Jau pirms vairākiem gadiem plašsaziņas līdzekļos pieminekļu sargi pauda bažas, ka Marijas ielas grausts var sabrukt un ka tas apdraud garāmgājējus. Pašlaik māja norobežota ar zaļu tīklu, taču tas nespētu pasargāt gājējus no krītoša apmetuma, jo ir izdilis. Meitenes, kuras dzīvo tepat netālu Dienai stāsta, ka iet garām Marijas ielas 6.namam nav patīkami. "Ejot pa ielu, ikreiz ir jādomā, vai kaut kas neuzkritīs uz galvas. Lai gan neesmu dzirdējusi, ka tā kādam būtu gadījies," saka pāris mājas tālāk dzīvojošā Diāna.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinusi, ka ēka steidzami jāsakārto — jāuzliek jumta segums, jānosedz mūra augša, lai novērstu to bojāšanos klimatisko apstākļu ietekmē, jāatjauno fasādes nosedzošais siets un jāsakārto sieta konstrukcijas pie dzegas, kā arī jāsakārto žogs iekšpagalmā, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu ēkā.
Tādēļ Īpašuma departaments nosūtījis uzaicinājumu grausta īpašniekiem — Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un Ludmilai Baumanei nākamtrešdien ierasties domē un sniegt paskaidrojumu par īpašuma ilgstošu neapsaimniekošanu.
Tomēr — vai gadījumā, ja īpašnieki par grausta sakopšanu neliksies ne zinis un tas joprojām apdraudēs garāmejošos, pašvaldība nevar to sakopt? "Nē. Latvijas likumdošana šobrīd ir tāda, kāda tā ir. Un tur neko nevar darīt," saka par īpašumu sfēru atbildīgais RD deputāts Andris Ameriks (LPP/LC). Bet ja kādam kaut kas uzgāzīsies uz galvas? "Tad viņus liks cietumā," — tā A.Ameriks, paskaidrojot, ka pašvaldībai neesot tiesību graustu norobežot tā, lai tas neapdraudētu garāmgājējus. Tas jādara īpašniekiem. Viņš arī norāda, ka "šis grausts ir kā dadzis acīs, bet tas ir tikai viens piemērs, jo graustu pilsētā, ņemot vērā ekonomisko situāciju, paliks arvien vairāk". Tādēļ īpašumu departaments patlaban iesniegšanai Saeimā gatavo priekšlikumu grozījumiem likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai pašvaldības vajadzībām, lai pašvaldībai šādos gadījumos, kad īpašnieku bezdarbības dēļ ēkas netiek apsaimniekotas un tādējādi tiek degradēta pilsētas vide un apdraudēta sabiedriskā drošība, tiktu piešķirtas pilnvaras veikt nesakārtotā īpašuma piespiedu atsavināšanu. Šobrīd Rīgā apzināti 169 grausti, no kuriem 45 ir pašvaldības īpašumā. Ēku Marijas ielā 6 īpašniekiem gan varot atņemt, arī negaidot šos likuma grozījumus, — to var atsavināt valsts, jo ēka ir valsts arhitektūras piemineklis.
Ar grausta īpašniekiem Dienai sazināties neizdevās. Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, ēkas ilgstošas neapsaimniekošanas iemesls ir īpašnieku nesaprašanās, un tās dēļ L.Baumane šovasar iesniegusi tiesā prasību izbeigt kopīpašumu ar T.Tolu. Vēl šā gada sākumā L.Baumane izplatīja Latvijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis piedāvājumu T.Tolam atpirkt viņa pusi par vairāk nekā vienu miljonu latu. Kā iemesls tika norādīts tas, ka L.Baumane nevar vienoties ar T.Tolu par īpašumu sakārtošanu un ēkas rekonstrukciju.
(precizēts 3.rindkopā)