Jāsāk sēt un pļaut pašiem - ik pa laikam dzird runājam rīdziniekus par to, kā varētu ietaupīt ekonomiskajā lejupslīdē. Bet, kas jādara, lai tiktu pie mazdārziņa? Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis skaidro, ka kopš 2007.gada ģimenes dārziņu lietošana ir katras priekšpilsētas izpilddirekcijas pārziņā un tos iznomā saskaņā ar pilsētas attīstības plānu. Jaunus īres līgumus vairs neslēdz un dārziņus neiznomā Lucavsalā, Zaķusalā un Torņakalnā, kaut arī neesot skaidrs, vai tuvākajos gados tur sliesies kāda no iecerētajām ēkām. Visi gribētāji brīvos dārziņus var atrast portālā riga.lv, kur tie sagrupēti atbilstoši priekšpilsētām. Brīvi dārziņi ir Šķirotavā Ķengaragā, aiz fabrikas Dzintars, Jaunciema gatvē un uz Spilves pusi. Dārzus var iznomāt uz gadu neatkarīgi no pieraksta vietas Rīgā.
Pirmo apsekoju Ziepniekkalnu, tāpēc zvanu uz Zemgales izpilddirekciju un prasu, kāda ir iznomāšans kārtība. Par dārziņiem atbildīgā Dace Cīrule skaidro, ka vispirms no riga.lv jāizdrukā saraksts ar brīvajiem dārziem, jāatrod tīkams pleķītis. Viņa iedod arī dārza uzrauga Jāņa tālruņa numuru. Kad dārzs esot atrasts, jāraksta iesniegums. Maksa par kvadrātmetru ir 1,5-2 santīmi, lielākoties dārziņi ir ap 300 metru lieli, tātad gadā īre izmaksāšot ap 7 latiem. Jāmaksā - bankā.
Burkāni - saldi
Dodamies uz Putnu ielas galu Ziepniekkalnā, kur ir dārziņu apvienība Tipogrāfija 2. Patīkami kluss. Dārzu uzraugs Jānis stāsta, ka pēdējā laikā sarosījušies arī gados jaunāki klienti, kuri neko nestāda, tikai vēlas kopt mauriņu, kur uzcept šašlikus. Katram klientam esot sava centrālo vārtu atslēga un vēl arī sava dārza. Laikam jau tieši tāpēc dārzs izskatās sakopts un tajā atlikušas vien trīs brīvas vietas. Tālāk dodamies uz Dzintariem un Tīrumiem, kas atrodas aiz fabrikas Dzintars. Dārzi te iznomājami līdz 2009.gada beigām. Ceļš ir braucams, taču skats - baiss. Sēta apjozta ar dzeloņstieplēm, šīfera loksnēm, plivinās siltumnīcu plēves, pāri stiepjas augstsprieguma līnija. Žogs, žogs, stabs, stabs. Cita Rīga. Dārzā rosās Jekaterina Petrovna, kurai dārzs te ir 40 gadu. "Ļoti skaists stūrītis. Zeme ļoti laba. Smilšaina. Aug saldi burkāni. Tik nelaime, ka te zog regulāri un visu. Pat dārzeņus. Agrāk bija sargs diennakti, nu vairs nekā," Jekaterina aicina ciemos, kad visapkārt saplaukst. Tad te esot skaisti.
Varbūt dārziņos pie Lāčupītes un Hapaka grāvja ir labāk? Turp vilina ūdens tuvums: savs pleķītis pie Daugavas ar skatu uz ostas krāniem nebūtu slikti. Zvans Kurzemes rajona izpilddirekcijai, kur Janīna Polikarpova pastāsta, ka dārzus iznomā līdz 2011.gadam par trim santīmiem kvadrātmetrā. Vēl kāds santīms esot jāpiemaksā kooperatīvam, kas tur darbojas. "Kā siltāks laiks, tā jau zvanās un grib dārzu. Makšķernieki grib būdiņu, lai ir kur mantas atstāt," - tā J.Polikarpova.
Dzīve uz baterijām
Dzirciema ielas galā nejauši sastopam Irēnu, kura Spilves dārziņos
ir galvenā, un Marinu, kura dārziņos dzīvo. Ceļš nav braucams,
tāpēc ejam kājām un ar katru soli vairāk iekāpjam filmas Graustu
miljonārs cienīgā vidē. Lāčupīte skalojas gar nodegušas mājas
drupām. Vējā pland plastmasas maisi, mētājas šļirces. Viltīgu skatu
un galvu pieliekusi, mums seko nozīsta kuce. "Samanta! Nu ko tu
te?" pavaicā Irēna un novaimanā, ka paklīdušo suņu un kaķu te
pilns. Diez, kur tagad likšot tos pāris dienu vecos kucēnus. Pēkšņi
Marina nogriežas kādā ceļā. "Mēs ar vīru un puiku te dzīvojam.
Televizors uz baterijām. Te dzīvo divu veidu bomži: nekulturālie un
kulturālie - tādi kā mēs. Neesam alkaši, mums ir darbs, radinieki.
Viņi tikai sapinās ar Jehovas lieciniekiem, tāpēc mēs ar viņiem
neuzturam kontaktu," nosaka Marina. Kopumā dārziņos esot piecas
pastāvīgi apdzīvotas mājas, lielākoties elektrību tām dodot
ģeneratori.
Daļa dārziņu slīgst ūdenī. Šur tur spraucas pa olu dzeltenam krokusam. Skaistā koka būve Lielā muiža - nolaista, dižozols gan vēl dzīvs. "Te ir ļoti svaigs gaiss, var peldēt, zivis ķert, skatīties, kā izpletņlēcēji lec. Bebri te ir. Skaista vieta, bet saimnieks neko nedara. Te ir mirusi zeme," stāsta Irēna. Nolaistajā teritorijā, kas stiepjas blakus pašvaldības dārziņiem, kundze vaino privātīpašnieku. Diena jau rakstīja, ka 2001.gadā bijušais Latvijas krājbankas prezidents Arnolds Laksa ar diviem partneriem iegādājies Spilvē zemi no mantiniekiem par 1,5 miljoniem dolāru. Arnolds Laksa, SIA Popova legāts valdes priekšsēdētāja vietnieks, telefonsarunā stāsta, ka īpašumi savulaik piederējuši cara laikā dzīvojošajiem un zeme atpirkta no viņu astoņiem mantiniekiem. Tagadējo saimnieku iecere bijusi atjaunot Lāčupītes gultni un izveidot mazstāvu apbūvi, taču, ja savulaik "šķēršļus radīja Rīgas domes birokrātija, tad patlaban viss apstājies ekonomiskās situācijas dēļ. Plāni ir, taču tie jākoriģē atkarībā no tirgus tendencēm," stāsta A.Laksa.
Lai nu ko, bet burkānus Spilves dārziņos audzēt negribas. Patlaban pastaiga pa šo teritoriju atgādina slimnīcas reanimācijas nodaļu. Traģiski. Žēl. Jo īpaši tāpēc, ka zemei ir saimnieki un diez vai ar Lielo talku te pietiks.
***
Kur pieteikties dārziņa nomai?
- http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Pasvaldibas_ipasumi/informacija_par_mazdarziniem/default.htm
- Kurzemes rajona izpilddirekcijā, 2.stāvā, 206.kab. pie J. Polikarpovas, tālr.67012402
- Latgales rajona izpilddirekcijā, Daugavpils ielā 31, 423. vai 416.kab. pirmd. un cet., I.Fedjuhina 67013589
- Zemgales rajona izpilddirekcijā, A.Aizbalts 67012310
- Vidzemes rajona izpilddirekcijā, 321.kab.
- Ziemeļu rajona izpilddirekcija apgalvoja, ka izdodamu dārzu nav