Taču, tā kā nedēļas sākumā demisionējušā komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa (TP) pēctece Sarmīte Pīka (TP) nebija pietiekami informēta par darbakārtībā iekļautajiem jautājumiem, tas tiks lemts nākamtrešdien._Diena _jau rakstīja, ka pirms pieciem gadiem degvielas tirgotājs Trest Oil Co, neuzklausot Berģu iedzīvotāju viedokli un nesaņemot vajadzīgās atļaujas, iesāka īstenot DUS projektu. Nodarot videi 12 500 latu kaitējumu, tika norakta Baložu kāpa, iedzīti rievpāļi kāpas fiksēšanai, patvaļīgi transformēta meža zeme, nemaksājot Rīgas virsmežniecībai par mežam nodarīto zaudējumu, kā arī tika uzstādīts 50 kubikmetru ietilpības degvielas rezervuārs. Kompānija skaidroja, ka darbus veikusi pēc būvvaldes izsniegtās būvatļaujas, kas balstījās uz Rīgas starpresoru komisijas atļauju projektēt DUS. Pēc iedzīvotāju protestiem Valsts būvinspekcija apturēja līdz pusei noraktās kāpas postīšanu un anulēja būvatļauju, ko Trest Oil Co nesekmīgi centās pārsūdzēt. Pērn RD kompānija iesniedza jaunu būvieceri, kas bija gandrīz identiska iepriekšējai. Pārbaudi par Baložu kāpas norakšanu veica arī Ģenerālprokuratūra, secinot, ka RD institūcijas un Valsts meža dienests, akceptējot būvprojektu, neveica visas likumā paredzētās darbības. Par to 2004.gada jūnijā tika ierosināts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījis smagas sekas. Procesa tālāka virzība nodota Valsts policijai. Tur Dienu informēja, ka izmeklēšana vēl nav pabeigta. Tas, pēc krimināltiesību ekspertu domām, ir būtisks iemesls nesaskaņot jauno būvniecības ieceri. Speciālisti norāda arī uz negatīvajiem RD vides un satiksmes departamenta, kā arī Valsts meža dienesta atzinumiem, kas uzskata, ka būvniecības ieceres akceptēšana pirms tiesvedības beigām ir nepieļaujama. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), atsaucoties uz tās veikto ceļu drošības auditu, savukārt iesaka neparedzēt DUS izbūvi Baložu kāpā, kā vienu no iemesliem minot nepietiekamo attālumu starp benzīntankam nolūkoto zemesgabalu un Jaunciema satiksmes pārvadu. Vides eksperti tikmēr uzsver, ka kāpas postīšanā vainojams RD grozītais teritorijas plānojums, kāpu iezīmējot jauktās apbūves teritorijā, tādēļ arī atbildība par notikušo jāuzņemas domei. Piemēram, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde jau iepriekš brīdināja, ka nesniegs atzinumu par DUS ietekmi uz vidi, jo nevēlas legalizēt uz domes saskaņojumu pamata izsniegtās būvatļaujas. Savu vārdu pārvalde turējusi un atzinumu līdz šim nav sniegusi. Eksperti uzskata, ka neieklausīšanās šajos viedokļos esot dīvaina un pat pretlikumīga RD rīcība. ***
Gaidāmās satiksmes problēmas
- iespējamo nobraukšanas vietu no Brīvības gatves uz DUS šķērso vairāku īpašumu pievadceļi - trūkst vietas nobraukšanas joslai, palielinās avāriju bīstamība
- DUS paredzētā teritorija, ko ierobežo gatve un līdz pusei noraktās kāpas stiprinošā siena, ir neproporcionāli maza lielajam satiksmes daudzumam - Brīvības gatves ikdienas slodze ir 23-24 tūkstoši auto dienā jeb aptuveni 20% Rīgā iebraucošā transporta plūsmas
- īpašumi ierobežo DUS savlaicīgu saskatīšanu, liekot vadītājiem strauji bremzēt un mainīt virzienu, nav arī vietas lēnināšanas joslas izveidei pirms DUS
- nepietiekams attālums līdz satiksmes pārvadam - nebūs vietas DUS uzbrauktuvēm, autobusa pieturai un pārvada nobrauktuvēm
Avots: CSDD ceļu drošības audits
Vai ļaut būvēt, ja nav iztiesāta krimināllieta?
Ilma Čepāne
(Pilsoniskā savienība), Saeimas deputāte:
Savulaik jautājums par šo objektu tika pat līdz Augstākajai tiesai, kas pateica, ka tas ir nelikumīgi. Tas, ka kompānija atkal aktivizējusies, nav korekti, jo tikai pierāda, ka Latvijā likumpārkāpēji ir izdevīgākā situācijā nekā likumpaklausīgie, jo, samaksājot sodu, krimināllietas parasti izbeidz un būvdarbi var turpināties. Likumā nav teikts, ka komitejai obligāti jāņem vērā valsts iestāžu sniegtie atzinumi, taču, ja tās lēmums ir tiem pretējs, tad tam jābūt pamatotam.
Valentija Liholaja
krimināltiesību eksperte:
Lemj par jauno būvieceri, būtu jāvadās pēc tā, ka par šo lietu ir ierosināta krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas, un tā vēl nav iztiesāta. Manuprāt, vajadzētu pagaidīt, kamēr šo jautājumu iztiesā, jo Trest Oil Co jau vienreiz neizpildīja pienākumus - tīši vai aiz nolaidības nenovērsa izdarīto kaitējumu. Tas ir jānovērš, jāatlīdzina videi radītais kaitējums, un tad var runāt tālāk.
Kristaps Markovskis,
sabiedrības par atklātību Delna analītiķis
Kriminālprocesa skartie jautājumi par meža zemes transformācijām nav tiešā veidā saistīti ar lemjamo jautājumu. Līdz ar to arguments, ka to nevarētu skatīt, jo nav iztiesāta lieta, nav pietiekams. Taču jāņem vērā negatīvie vides un satiksmes departamentu atzinumi. Iznāk, ka komiteja ignorē ekspertu kompetenci un pieņem pretēju lēmumu, neatspēkojot to ar spēcīgiem pretargumentiem. Tāpat, lai runātu par būvieceri uz meža zemes, vispirms būtu jāizstrādā detaļplānojums, kas parādītu, vai būvniecība šai vietā vispār ir pieļaujama.