Rīgas dome jau pērn pavasarī pieņēma lēmumu veidot zaļo atkritumu — lapu, zaru un citu dārza atkritumu — kompostēšanas laukumu Ziepniekkalnā, Rītausmas ielā 25, bet ar laiku tādus izveidot katrā priekšpilsētā.
Tomēr laukums nav izveidots, jo sabiedriskās apspriešanas laikā, bažījoties par iespējamām smakām, pret šo ieceri vērsušies vairāki tūkstoši iedzīvotāju.
Liela lapu kaudze
Patlaban lapas nelielos daudzumos jau tiek kompostētas Grīziņkalnā, Uzvaras un arī citos parkos, saka domes vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns (LSDSP), un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, neviens par to līdz šim nav sūdzējies. Tāpēc viņam neesot izprotams šis iedzīvotāju protests: "Šis laukums jau faktiski būs liela lapu kaudze, kas vairākas reizes gadā tiks apgrozīta, lai veicinātu ātrāku lapu sadalīšanos. Viss notiks dabiski un pārvērtīsies par kūdru."
Viņš un domes vides departamenta vadītājs Askolds Kļaviņš (LZP) ir pārliecināti, ka iedzīvotāji vienkārši ir satracināti. "Visu šo jezgu sacēlis viens uzņēmējs, kurš turpat blakus paredzējis tirgot dzīvokļus un īrēt birojus, noalgojot advokātu, lai tas vāc parakstus un stāsta iedzīvotājiem šausmas, kas notiks, ja tiks uzcelts lapu kompostēšanas laukums," stāsta D.Īvāns.
Iedzīvotāji uztraucoties par skābēm, kas izdalīsies dārza atkritumu pūšanas procesā. Rīgas domes pieaicinātie speciālisti pārliecināti, ka smakām nevajadzētu rasties, taču drošības pēc sola to izpētīt.
Iegūtu augstvērtīgu zemi
Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) gan atzīst, ka "lapu trūdēšanas process bez sekām nav un kaut kas noteikti smirdēs", tāpēc pievienojas deputātiem, kuri ir pārliecināti, ka šādi laukumi jāveido tālāk no dzīvojamiem masīviem.
Tāpēc A.Kalnkaziņš aicinājis Rītausmas ielā labāk izveidot bērnu un jauniešu sporta un atpūtas kompleksu ar BMX trasi, bet laukumam meklēt vietu citur — Spilvē vai kādā mazdārziņu teritorijā.
Apzināt citas iespējamās teritorijas ir vides un īpašumu departamentu pārziņā.
Kopumā A.Kalnkaziņš gan šādu projektu uzskata par vajadzīgu, jo, pareizi kompostējot zaļos atkritumus, varētu iegūt augstvērtīgu zemi.
"Tad to nevajadzētu par dārgu naudu iepirkt," apgalvo D.Īvāns un piebilst, ka arī benzīns netiktu tik daudz tērēts, jo lapas un zāli nevajadzētu vest uz Getliņiem.
Gadā uz Getliņiem tiek aizvesti ap 150 000 kubikmetru zaļo atkritumu.