nama iedzīvotājām S.Pumpures un Jeļenas Poikānes. Kā garants zaudējumu piedziņai abu sieviešu dzīvokļi pat tika apķīlāti, ko gan vēlāk atcēla Rīgas apgabaltiesa. Problēmas radās ar jau izrakto būvbedri, ko drošības nolūkos Rīgas domes pilsētas attīstības departaments lika aizbērt, taču uzņēmums nepildīja. Tādējādi 2006.gada rudenī pašvaldība pati par saviem līdzekļiem — aptuveni 14 000 latu — bedri aizbēra, taču no attīstītājiem naudu nepiedzina.
"Vēl jau spriedumu, protams, var pārsūdzēt, tomēr ir ļoti laba sajūta, ka tiesa ir pateikusi, ka būvniecība mūsu pagalmā bija nelikumīga," prieku par Administratīvajā rajona tiesas spriedumu, ka darbu būvatļauja izdota nelikumīgi, neslēpj Dzelzavas ielas 76.nama iedzīvotāja Sandra Pumpure. Kā stāsta sabiedrības par atklātību Delna juridiskais analītiķis un iedzīvotāju pārstāvis tiesā Kristaps Markovskis, šī lieta kārtējo reizi apliecina sabiedrības iesaistes nozīmību lēmumu pieņemšanā un to, ka tas nevar notikt formāli.Šis nav vienīgais gadījums, kad iedzīvotāji, izmantojot savas tiesības, mēģinājuši panākt, ka viņu viedoklī par tuvējās apkārtnes apbūvi ieklausās. Pirmais bija iedzīvotāju protests pret Brīvības gatves 352 iekšpagalma apbūvi, kur Enesa Saburova apstrīdēja pilsētas būvvaldes SIA N&J izdoto būvatļauju daudzstāvu nama būvniecībai. Pēc triju gadu tiesāšanās Augstākās tiesas Senāts būvatļauju atzina par prettiesisku. Līdzīgu uzvaru pērn svinēja K.Valdemāra ielas 143./145.nama iedzīvotāji, kuri bija apstrīdējuši sešstāvu ēkas būvniecības atļauju. Iedzīvotāji uzvarējuši arī divas lietas Satversmes tiesā (ST) attiecībā uz teritoriju plānojumiem Garkalnē un Rīgā. Šīs nedēļas sākumā ST vērsās arī A.Deglava un Lubānas ielas rajonā dzīvojošo privātmāju iedzīvotāji, kuri uzskata par nepamatotu šai teritorijā noteikto jauktas apbūves zonējumu.