Dabiskais pieaugums Rīgā pēdējo septiņu gadu laikā ir vienmērīgi negatīvs, un arī 2010.gadā tas bija mīnus 3,5 uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2009.gadu šis rādītājs ir pasliktinājies, jo gadu iepriekš dabiskais pieaugums bija mīnus 2,5.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2004.gadā Rīgā bija 735 241 iedzīvotājs, 2005.gadā - 731 762, 2006.gadā - 727 578, 2997.gadā - 722 485, 2008.gadā - 717 371, 2009.gadā - 713 016 cilvēki, bet pērn rīdzinieku skaits samazinājies jau līdz 706 413 cilvēkiem.
Ruskuls atzina, ka pilsēta ar bažām gaida tautas skaitīšanas rezultātus, jo tie, visticamāk, parādīs iedzīvotāju skaita kritumu un rīdzinieku skaits saruks zem 700 000. "Jo mazāk iedzīvotāju, jo grūtāk piesaistīt investīcijas. Mums ir svarīgi noturēt tos 700 000, lai Rīga pasaulei nekļūtu par mazpilsētu, bet būtu metropole," uzsvēra Ruskuls.
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc tautas skaitīšanas rezultāti tiek apkopoti tik lēni, jo pašvaldībām tos ir būtiski ņemt vērā ne tikai pilsētas attīstības plānošanā, bet arī veidojot nākamā gada budžetu. "Mana versija ir, ka [CSP] saskaitījuši mazāk nekā divus miljonus un mēģina atrast vēl kādus cilvēkus, lai šo skaitli noturētu. Rīgai ir svarīgi noturēt 700 000, bet valstij divtik svarīgi nenokrist zem diviem miljoniem, jo līdz ar to mēs kļūstam par ļoti mazu valsti," sacīja Ruskuls.
Attīstības departamenta speciālisti skaidro, ka rīdzinieku skaita samazināšanas iemesls ir gan zemie dzimstības rādītāji, gan strauja emigrācija. Līdz 2008.gadam dzimušo skaitam Rīgā bija tendence nedaudz pieaugt, taču no 2009.gada atkal vērojama lejupslīde. Savukārt, runājot par emigrāciju, Ruskuls norādīja, ka iepriekšējos gados galvenā cīņa bijusi par to, lai turīgākie rīdzinieki nepārceltos uz tuvējām pašvaldībām, taču pēdējos gados pastiprinājusies tendence, ka cilvēki pamet valsti.
Pilsētas attīstības departamenta informācija liecina, ka kopš 2006.gada vīriešu un proporcija Rīgā konsekventi saglabājas attiecīgi 44% un 56%, arī iedzīvotāju procentuālais sadalījums atbilstoši darbaspējas vecumam 2010.gadā saglabājies līdzīgs kā iepriekšējos gados - 12,7% iedzīvotāju darbaspējas vecumu vēl nebija sasnieguši, 65,9% iedzīvotāju bija darbaspējas vecumā, un 21,4% bija virs darbaspējas vecuma. Šogad vērojamas minimālas izmaiņas procentuālajā sadalījumā, jo nedaudz pieaug īpatsvars līdz darbaspējas un virs darbaspējas vecuma grupās, bet darbaspējas vecuma grupa nedaudz samazinās.
Šā gada dati liecina, ka pēc nacionālā sastāva Rīgā dominē latvieši- 42,5%, bet krievu īpatsvars ir tikai nedaudz mazāks - 40,7%. No mazākumtautībām 4,1% ir baltkrievi, 3,8% - ukraiņi un 2% poļi.