Skaidrojošos tekstus ir apstiprinājusi Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija.
Par Krišjāņa Barona ielu būs teikts: iela nosaukta folklorista, dēvēta par Dainu tēvu, rakstnieka, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1835-1923), par Krišjāņa Valdemāra ielu: iela nosaukta publicista, tautsaimnieka, nacionālās jūrniecības veicinātāja, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1825-1891). Plāksne Aleksandra Čaka ielā vēstīs, ka iela nosaukta dzejnieka Aleksandra Čaka (Aleksandra Čadaraiņa) vārdā (1901-1950), bet Aspazijas bulvāris nosaukts dzejnieces, sabiedriskās darbinieces Aspazijas (Elzas Pliekšānes) vārdā (1865-1943). Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī uzraksts vēstīs, ka tas nosaukts valstsvīra, pirmā Latvijas Republikas Ārlietu ministra vārdā (1887-1925).
Raiņa bulvārī varēs lasīt, ka bulvāris nosaukts dzejnieka, dramaturga, valstsvīra Raiņa (Jāņa Pliekšāna) vārdā (1865-1929), Oskara Kalpaka Bulvārī plāksne vēstīs, ka bulvāris nosaukts pirmā Latvijas valdības karaspēka komandiera pulkveža Oskara Kalpaka vārdā (1882-1919), savukārt Pulkveža Brieža iela nosaukta latviešu strēlnieka, pulkveža, I, II, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Fridriha Brieža vārdā (1888-1918).
Vēl zīmes vēstīs, ka Jura Alunāna iela nosaukta dzejnieka, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicēja, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1832-1864), Andreja Pumpura iela nosaukta dzejnieka, latviešu tautas eposa "Lāčplēsis" autora vārdā (1841-1902), Ausekļa iela nosaukta dzejnieka, publicista, skolotāja, jaunlatviešu kustības dalībnieka Ausekļa (Miķeļa Krogzemja) vārdā (1850-1879).
Skaidrojums būs izvietots arī Strēlnieku laukumā, informējot, ka Latviešu strēlnieku laukums nosaukts Latviešu strēlnieku nacionālo vienību dalībnieku vārdā, kas Krievijas armijas sastāvā 1915.-1918.gadā piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Atbilstoši citu Eiropas valstu praksei šādu plākšņu izvietošana turpināsies arī citās Rīgas apkaimēs. Tādējādi tiek skaidrota kultūrvēsturiski nozīmīgu personu un notikumu nozīme.