Iesaka pārskatīt attieksmi pret Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonām

"Tikko kāds sāk runāt par aizsardzības teritorijām, tā šis jautājums tiek vulgarizēts līdz līmenim "Kā, vai tad tagad sāksim apbūvēt Vecrīgu vai bulvāru loku?". Tāpēc es saku skaidri un precīzi – ir jāpārskata attieksme pret buferzonām, kas ir noteiktas ap aizsargājamām teritorijām," uzsver Sarma.Viņš skaidro, ka nav runa par to, ka varētu mainīties attieksme pret Vecrīgu, gluži pretēji – būtu daudz ciešāk jāskatās uz to, kas notiek Vecrīgā, jo, viņaprāt, tur jau tāpat ir pārāk daudz sabūvēts. Tāpat arī bulvāru loks – tas nav aizskarams, bet ir jāsaglabā kā relikts, piebilda Sarma."Toties man ir ārkārtīgi grūti saprast, kā grasāmies vai kā jebkad varēsim aizsargāt tās teritorijas, kas ir otrpus Tallinas ielai, otrpus A.Čaka ielai, milzīgās Maskavas forštates teritorijas. Ir jāsaprot, ka Maskavas forštate tādā formā, kādā tā patlaban eksistē, nav saglabājama. Tas ir bezcerīgs pasākums. Ir jāsaprot, ka Rīgā ir teritorijas, kuras nespēsim attīstīt, jo pilnīgi droši ir skaidrs tas, ka vēl pēc 20 gadiem Maskavas forštatē būs tikai koka drupu kaudzes," sacīja Sarma.Jautāts, kuras teritorijas būtu jāaizsargā un kuras varētu attīstīt, Sarma atbildēja, ka tas jau ir skaidri noteikts – ir Rīgas vēsturiskais centrs, kura teritorijā nevar būt diskusijas par kaut kādiem atvieglojumiem vai atlaidēm būvniecībai."Iespējams, ka šī aizsargājamā teritorija ir par lielu, bet kāda nu tā ir, tāda ir. Ir jārunā par tām zonām, kuras ir apkārt aizsargājamajai teritorijai, kurām arī ir noteikts kaut kāds aizsardzības statuss. Droši vien, ka kaut kādā laika posmā atsevišķām teritorijām šis aizsardzības statuss būtu jāmaina, bet citām savukārt jāpastiprina. Ja skatāmies uz to pašu Maskavas forštati – ir Siena tirgus jeb tā saucamais Krasnaja Gorka rajons, kurš arhitektoniski un pilsētbūvnieciski ir ārkārtīgi vērtīgs, un tur būtu jānosaka pastiprināti aizsardzības pasākumi. Savukārt pārējā Maskavas forštatē pilnīgi noteikti ir teritorijas, kuras neizdosies saglabāt," piebilda Sarma.Arhitekts uzskata, ka Rīgā nepieciešams pārskatīt apbūves nosacījumu striktumu. Viņaprāt, plānotājiem jāsaprot, ka ne visās teritorijās ir obligāti jāseko līdzi tiem nosacījumiem, kas bijuši tad, kad pilsēta tika būvēta."Protams, ka nevajag diskutēt par to, kas notiks ar Kalnciema ielu – ir skaidrs, ka tā ir relikts, tāpat nevajag diskutēt par vēl dažām Pārdaugavas teritorijām, bet kopumā nevajag iedomāties, ka lielās teritorijās izdosies noteikt un saglabāt tādas prioritātes, kas mūsdienās ir absurdas," uzskata Sarma.Arhitektu birojs "Sarma&Norde" dibināts 1993.gadā.Birojs izstrādājis projektus tirdzniecības centram "Alfa", Iekšlietu ministrijas kompleksam Gaujas ielā, Latvijas Pasta šķirošanas kompleksam, dzīvojamai ēkai "Tekstiliāna" Torņakalnā un citiem objektiem.