Jautājums par drošu braukšanas apstākļu nodrošināšanu un autovadītāju laicīgu brīdināšanu par iespējamiem riskiem tika aktualizēts pēc tam, kad šā gada 4.februārī uz apledojušām Dienvidu tilta estakādēm nepilnu divu stundu laikā notika teju 30 autoavārijas.
Pēc notikušā Satiksmes departamentam tika uzdots veikt izpēti par elektronisko tablo izvietošanas iespējām un orientējošām izmaksām uz Rīgas lielākajiem tiltiem - Vanšu tilta, Salu tilta un Dienvidu tilta. Elektroniskie tablo nodrošinātu aktuālo informāciju par ceļa stāvokli un ieteicamo braukšanas ātrumu, tādā veidā uzlabojot satiksmes plūsmu un izvairoties no satiksmes negadījumiem ziemas laikā, kad ceļi apledo.
Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA pastāstīja, ka sākotnējās izpētes rezultātā aprēķināts, ka viens tablo varētu izmaksāt ap 15 000 latu, bet meteoroloģiskās informācijas stacija - ap 20 000 latu, taču vēlāk, veicot padziļinātu informācijas izpēti, konstatēts, ka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas tehnoloģijas izmaksātu krietni dārgāk - vienas estakādes aprīkošanai ar tablo un meteoroloģisko staciju būtu nepieciešami vismaz 100 000 latu.
Tas nozīmē, ka četru Dienvidu tilta estakāžu aprīkošanai ar meteoroloģisko staciju un informācijas tablo būtu nepieciešami vismaz 400 000 latu.
Sadārdzinājums skaidrojams ar to, ka ekonomiskās klases iekārtas paredzētas daudz maigākiem laikapstākļiem un lielā salā nedarbojas, taču Latvijas klimatiskajos apstākļos ir svarīgi, lai meteoroloģiskās stacijas un elektroniskie tablo strādātu arī mīnus 25 grādu salā. Ahuna-Ozola uzsvēra, ka neviens ražotājs nevar sniegt garantiju, ka tehnoloģijas ekstrēmos apstākļos - lielā salā un mitrumā - tiešām darbosies.
Tāpat ar papildu tēriņiem jārēķinās arī tāpēc, ka uz Dienvidu tilta estakādēm atsevišķa vieta meteoroloģiskās stacijas un informācijas tablo novietošanai nav paredzēta, tāpēc iekārtām nāktos izbūvēt atsevišķas konstrukcijas un platformas virs brauktuves.
Analizējot iespējamos risinājumus, departamenta speciālisti izpētījuši Lielbritānijas un Nīderlandes pieredzi, kur elektroniskie informācijas tablo ir populārs līdzeklis satiksmes regulēšanai, taču rīdzinieki nonākuši pie secinājuma, ka šo valstu pieredze Latvijā nebūs noderīga, jo tajās ziemā ir daudz maigāki laikapstākļi.
"Baidāmies iztērēt milzīgus līdzekļus, jo neviens nevar dot garantiju, ka iekārtas strādās, jo Latvijā ar tām nav pieredzes," uzsvēra Ahuna-Ozola. Tomēr departamenta speciālisti turpina pētīt iespējamos risinājumus.
Patlaban tikai uz diviem tiltiem Rīgā ir uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, kas nodrošina informāciju par braukšanas apstākļiem - uz Vanšu tilta un Dienvidu tilta vidū, taču jāņem vērā, ka uz Dienvidu tilta uzstādītā stacija nenodrošina informāciju par braukšanas apstākļiem uz estakādēm. Satiksmes departamenta pārstāve skaidroja, ka Dienvidu tilts ir unikāls infrastruktūras objekts, tāpēc uz tā arī veidojas specifiski apstākļi. "Pārējiem tiltiem estakādes nav tik augstas, un tās nav tik tuvu ūdenim, tāpēc līdzīgas ekstrēmas situācijas neveidojas," norādīja Ahuna-Ozola.
Meteoroloģiskās stacijas uz Vanšu un Dienvidu tilta nodrošina informāciju par mitrumu, vēja ātrumu, gaisa temperatūru un citiem faktoriem un aprēķina rasas punktu jeb temperatūru, pie kuras atkarībā no gaisa mitruma veidojas rasa un var veidoties apledojums. Tā kā tilti ved pāri ūdenstilpēm, apledojums uz tām veidojas biežāk nekā uz sauszemes brauktuvēm.
Papildus meteostacijām uz abiem tiltiem ir uzstādītas videonovērošanas kameras, kurās iespējams pietuvināt brauktuves attēlu un pārliecināties par meteoroloģiskās informācijas patiesumu.
Uz Dienvidu tilta meteoroloģiskā stacija iebūvēta tilta būvniecības gaitā, savukārt Vanšu tilta meteoroloģiskā stacija šogad pirms ziemas sezonas nomainīta pret jaunu, modernu iekārtu par 18 000 latu.
Kā ziņots, tiltu apsaimniekotājs "Rīgas tilti" šogad speciāli ekstrēmu situāciju novēršanai uz Dienvidu tilta iegādājies kalcija hlorīda maisījumu, kura kaisīšana uz brauktuvēm novērš ledus veidošanos pie daudz zemākām temperatūrām.