Vides dienesti nevēlas sniegt atzinumupar Baložu kāpu, tā uzņemoties arī atbildību par domes kļūdām.
Kompānija Trest Oil Co pēc trīs gadu tiesāšanās par būvnoteikumu neievērošanu Baložu kāpā iesniegusi jaunu pieteikumu Rīgas būvvaldē, lai pabeigtu iesāktos degvielas uzpildes stacijas (DUS) būvdarbus. Kāpas, kuru vairs nevar atjaunot, norakšanu, neinformējot un neuzklausot iedzīvotājus, izprovocēja Rīgas domes (RD) pieņemtais teritorijas plānojums, kurā Baložu kāpa iezīmēta kā jauktās apbūves teritorija. Vides dienesti uzskata, ka visa atbildība jāuzņemas RD un negrasās sniegt atzinumu par benzīntanka iespējamo ietekmi uz vidi, bez kura nevar celtniecības darbi atsākties. Ja tāds netiks sniegts, domei būtu jāiniciē būvdarbu apturēšana.
Patlaban notiek jaunās būvieceres sabiedriskā apspriešana. Vēl astoņas dienas iedzīvotāji viedokli par DUS var izteikt Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā vai RD Klientu apkalpošanas centrā Amatas ielā. Pēc rezultātu apkopošanas būvvalde šā jautājuma izskatīšanu virzīs RD, norādot, ka pirms tam jāsaņem Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) atzinums par benzīntanka iespējamo ietekmi uz vidi. Taču Lielrīgas RVP šādu atzinumu sniegt netaisās.
Baložu kāpas apbūves priekšvēsture sākās 2003.gada februārī, kad Rīgas starpresoru komisija piekrita īslaicīgas lietošanas DUS projektēšanai Rīgā, Brīvības gatvē 462, ar noteikumu, ka tiks izstrādāts un apstiprināts zemesgabala sarkano līniju projekts, kas norobežotu ielu no apbūvējamās teritorijas. Tā paša gada beigās būvvalde izsniedza būvatļauju īslaicīgas DUS būvniecībai. Trest Oil Co, neinformējot vietējos iedzīvotājus par iecerētajiem būvdarbiem un nerīkojot sabiedrisko apspriešanu, sāka norakt kāpu. Pēc vides aktīvistu un iedzīvotāju protestiem 2004.gada februārī Valsts būvinspekcija (VBI) šo būvatļauju anulēja, atrodot formālu pārkāpumu - nebija izstrādāts sarkano līniju projekts. Trest Oil Co šo VBI lēmumu apstrīdēja inspekciju pārraugošajā Ekonomikas ministrijā (EM), kas būvatļauju anulēšanu atstāja spēkā, norādot, ka DUS būvprojekta saskaņošanas brīdī nebija spēkā detaļplānojums. Pēc trīs gadu tiesāšanās ar EM Administratīvajā tiesā Trest Oil Co vērsās Augstākajā tiesā, kas būvatļauju anulēja bez tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu.
Rada smagas sekas
Degvielas tirgotāji mēģināja pārliecināt tiesu, ka viņiem bija tiesības būvēties arī bez detaļplānojuma, kā to noteica Būvniecības likuma pārejas noteikumi. Tomēr tie attiecās tikai uz pašvaldībām, kurām tajā laikā nebija izstrādāts teritorijas plānojums, bet Rīgai tāds bija. Turklāt 2006.gada vidū Administratīvā apgabaltiesa norādīja, ka zemesgabalā bez operatora ēkas un degvielas pildnes ar nojumi plānots izvietot arī degvielas pazemes rezervuāru, tātad šis pieder pie sprādzienbīstamiem objektiem. Tiesa arī uzsvēra, ka sarkano līniju projekta izstrādes nepieciešamība bija norādīta visos RD lēmumos par Baložu kāpas apbūvi, un uzņēmums nevarēja nezināt par šo nosacījumu.
VBI objekta pārbaudes laikā 2004.gadā secināja, ka, norokot kāpu, izvests 200 kubikmetru grunts, kāpu fiksējošas sienas nostiprināšanai iedzīti rievpāļi, turklāt uz to brīdi jau bija uzstādīts 50 kubikmetru ietilpības degvielas rezervuārs. Pēc pārbaudes VBI arī aicināja kāpu iekļaut dabas pamatnes teritorijā, kas liegtu apbūvi, turklāt, tādējādi varētu likt Trest Oil Co atjaunot kāpu sākotnējā izskatā.
VBI iebildumi gan neatspoguļojās RD izstrādātajā teritorijas plānojumā, kur Baložu kāpa joprojām ir jauktas apbūves teritorija. Tai pat laikā Lielrīgas RVP izveidota komisija Baložu kāpas postījumu novērtēšanai secināja, ka videi nodarīts kaitējums par aptuveni 12 500 latu. Trest Oil Co līdz otrdienas vakaram nesniedza ziņas, vai uzņēmums šo naudu nomaksājis Valsts kasē.
Pārbaudi Baložu kāpā veica arī Ģenerālprokuratūra, noskaidrojot, ka RD institūcijas un Valsts meža dienests, lemjot par būvprojekta akceptēšanu un atļauju izsniegšanu, neveica visas likumā paredzētās darbības, par ko Ģenerālprokuratūra 2004.gada jūnijā ierosināja kriminālprocesu par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījis smagas sekas. Procesa tālākā virzība nodota Valsts policijai, kas joprojām turpina izmeklēšanu.
Sanāca kuriozs
VVD Lielrīgas RVP direktores vietnieks Māris Strautmanis Dienai precizēja komisijas aprēķināto 12,5 tūkstošu latu jēgu: "Tas nav gluži videi radītā kaitējuma apmērs. VVD aprēķināja, cik maksātu izpostītās kāpas atjaunošana un apstādīšana ar priedēm." Viņš uzsvēra, ka kaitējums dabai ir neatgriezenisks: "Atjaunotā kāpa būtu vien butaforija." M.Strautmanis norāda, ka kāpas iznīcināšana ir RD vaina, jo tieši domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) apstiprina teritorijas plānojumu, ik pa laikam samazinot tajā dabas pamatņu īpatsvaru. "Plānā puse Baložu kāpas iekrāsota kā jauktas apbūves teritorija, bet no ceļa attālākā - kā dabas pamatne," skaidro M.Strautmanis. "Tāds kuriozs sanācis, līdzīgi būtu atļaut apbūvēt pusi Bastejkalna."
Tāpēc Lielrīgas RVP uzskata, ka atzinumu par izpostīto vietu jāsniedz RD Vides departamentam. "Domei jātiek skaidrībā ar Rīgas attīstību, taču Lierīgas RVP to nedarīs domnieku vietā."
Koka benzīntanks
"Iepriekš būvatļauja īslaicīgas lietošanas DUS projektēšanai bija izdota atbilstoši tobrīd spēkā esošajai kārtībai," galvo RD PAD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa. Jurists Sandijs Stakus gan iebilst - pēc tā brīža Latvijas likumdošanas būvvalde, "tēlaini izsakoties, iespējams, var apgalvot, ka pieļāva "koka benzīntanka" būvniecību". Pēc būvnormatīva 2004.gadā saskaņotā īslaicīgā DUS varēja būt vieglas konstrukcijas koka stāvbūve, māla kleķis ar koka sienām un koka pārsegumiem, turklāt pēc pieciem lietošanas gadiem būve būtu jānojauc. M.Ābeltiņa uzsver, ka patlaban Trest Oil Co saskaņo DUS būvniecību bez norādes uz tās īslaicīgumu.