Apdrošināšana nelīdzēs, ja cietusi mājas konstrukcija, taču jāsāk ar vienkāršām drošības ierīcēm.
Dienas aptaujātie eksperti piekrīt, ka daudzdzīvokļu namu kompleksā apdrošināšana, kas apmaksātu negadījumu izraisītu bojājumu labošanu ēku konstrukcijās un koplietošanas telpās, būtu labs risinājums negaidītu izdevumu segšanai. Tomēr par pirmo soli nelaimes sekmīgā novēršanā jākļūst vienkāršu tehnisko ierīču pašsaprotamai lietošanai - lēts dūmu detektors mājoklī var paglābt gan cilvēku dzīvību, gan mantu.
Dara, ko var
Vecozolu iemītnieki patlaban neesot pamesti likteņa varā - projekta attīstītāja Averts vadītājs Māris Millers Dienai stāsta, ka uzņēmums piešķirs līdzekļus nama bojāto konstrukciju, kāpņu, koptelpu, jumta un komunikāciju atjaunošanai, saprotot, ka bez kopīpašuma apdrošinājuma tie jāatjauno par pašu iemītnieku līdzekļiem. "Patlaban ar būvniekiem saskaņojam izmaksas, domāju, darbus varēs sākt jau šonedēļ," plāno M.Millers.
Aizkraukles banka nolēmusi zināmu laiku dzēst Vecozolu namu ugunsgrēkā cietušo klientu kredīta maksājumu procentus. "Zaudējot iedzīvi un meklējot pagaidu dzīvesvietu, jāsaskaras ar papildu izdevumiem," lēmumu pamato klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Pāvels Šnejersons, "tas nekompensēs visus zaudējumus, taču atvieglos šo cilvēku finansiālo situāciju."
Ugunsgrēka iemesli pagaidām nav skaidri - policija ekspertīzes sola pabeigt pēc 15.decembra. M.Millers atzīst - ja policija noteiks ugunsgrēka izraisītāju, iespējams, firma mēģinās remonta izdevumus no vainīgā piedzīt, tomēr patlaban galvenais ir sakārtot māju. I.Dimze domā, ka arī valsts institūcijām būtu jāreaģē šādā situācijā un jāsniedz atbalsts cietušajiem, kuri "taču ir nodokļu maksātāji". Patlaban tikai pašvaldība piedāvājusi palīdzību ar izmitināšanu un nelielu pabalstu.
Nelaime piespiež
Apsaimniekotāja Dienai uzsver, ka līdzīgās situācijās gan noderīgāka būtu ēku kopīpašuma apdrošināšana. "Iedzīvotāji nav pietiekami informēti - kamēr nelaime nenotiek, vairākums dzīvokļu īpašnieku risku neapzinās," uzsver I.Dimze. Atsevišķās Eiropas valstīs kopīpašuma apdrošināšana noteikta ar likumu, "Latvijā to neprasa pat bankas, izsniedzot dzīvokļa kredītu, taču - ko dod atsevišķa dzīvokļa apdrošināšana, ja bojāts kopīpašums", norāda firmas vadītāja.
Kādā citā 3X apsaimniekotā namā 160 dzīvokļu īpašnieku aptaujā tikai 10 devuši pozitīvu atbildi kopīpašuma apdrošināšanai. Pārējiem bija dažādi iebildumi, galvenokārt uzskatot šo tēriņu par lieku, stāsta I.Dimze.
Apdrošināšanas sabiedrības Balta privātpersonu īpašumu apdrošināšanas vadītājs Uģis Ieviņš piekrīt, ka pašu rūgtā pieredze ir visiedarbīgākais motīvs: "Ja cilvēks reiz apdedzinājies, sedzot neapdrošināta īpašuma atjaunošanas izmaksas ugunsgrēka, ūdensvada avārijas, vētras postījumu vai līdzīgos negadījumos, viņam nekas nav jāskaidro." Baltā kompeksi apdrošināti dažādi daudzdzīvokļu nami - gan seni Rīgas centra nami, kuru īpašnieki rūpējas par ekskluzīva remonta ieguldījumiem, gan jaunas ēkas, kur to prasa apsaimniekotāji. "Sarežģītāka situācija ir padomjlaika mājās, kur mīt daudz cilvēku ar atšķirīgiem ienākumiem. Ja no 100 dzīvokļu īpašniekiem 70 būs par kopīpašuma apdrošināšanu, bet 30 - pret, vai piekritēji būs ar mieru maksāt citu vietā? Ja cilvēkam ir komunālo maksājumu parādi, viņš apdrošināšanai nevar atlicināt," dažādās situācijas raksturo apdrošinātājs.
Stingrākas prasības
Eksperti uzsver, ka māju drošība jāsāk ar vienkāršām tehniskām ierīcēm - dūmu detektors maksā aptuveni četrus latus, taču var izglābt gan cilvēkus, gan mantu. "Kad Zviedrijā obligāti ar likumu noteica dūmu detektoru ierīkošanu mājokļos, ugunsgrēkos bojāgājušo skaits samazinājās par ceturtdaļu," stāsta U.Ieviņš. Diena jau rakstīja par Latvijas veikalos nopērkamajiem dūmu detektoriem mājokļiem. Viens no šo ierīču ražotājiem SIA Schneider Electric Latvija piedāvā detektorus dūmu un liesmu uztveršanai, kā arī sirēnas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere sarunā ar Dienu uzsver, ka "vēl arvien nav obligāti ierīkot hidrantus daudzdzīvokļu namu tuvumā, tas atkarīgs no katra attīstītāja godaprāta". Jaunmārupes ugunsgrēkā hidranta lomu izpildījusi līdzās esošā ar ūdeni pielijusī būvbedre, citādi ugunsdzēsējiem pēc tvertnes iztukšošanas būtu jābrauc pēc ūdens, stāsta I.Vetere. "Agrāk mājas būvēja pēc šabloniem, tagad arhitektūra ir dažāda, tāpēc katru reizi jaunos apstākļos grūtāk saprast, kur kas atrodas," skaidro glābēju pārstāve. "Arī materiāli tehniskā bāze neatbilst laikam - ugundzēsēju depo ir tādi paši un tikpat daudz, cik 60.gados. Turpretī Rīga ir izpletusies, satiksme pieaugusi, tāpēc agrākā sistēma vairs neder - nevaram nosegt visu platību."
Laika jautājums
P.Šnejersons uzskata, ka ēku koplietošanas telpu, konstrukciju un komunikāciju apdrošināšana ir vajadzīga, tomēr tikpat svarīga ir dzīvokļu civiltiesiskā apdrošināšana - piemēram, ūdensvada plīsuma gadījumā tā segtu remonta izmaksas cietušiem kaimiņiem. Iespējams, šādu apdrošināšanu valsts varētu noteikt obligāti, kā tas ir transportlīdzekļiem, domā bankas pārstāvis. Tam piekrīt arī I.Dimze.
"Noteikt likumdošanā obligātu kopīpašuma apdrošināšanu pašlaik, ņemot vērā inflāciju, būtu nepopulārs lēmums," atzīst U.Ieviņš un tomēr norāda - "gan mūsu valsts, gan apdrošināšanas bizness virzās pēc Zviedrijas vai Vācijas, ne Indijas vai Mozambikas parauga, tāpēc tas ir tikai laika jautājums". "Piemēram, ja jūsu dzīvoklis nama 9.stāvā kļūtu neapdzīvojams tāpēc, ka 6.stāvā notikuša ugunsgrēka dēļ smagi cietušas ēkas konstrukcijas, atsevišķi apdrošinātiem dzīvokļiem būs grūti izšķirt, kam par ko jāmaksā," piemēru raksturo apdrošinātājs, "kopīpašuma apdrošināšana šādu situāciju atrisina."
Apdrošināšanas cena gadā 100 m2 dzīvoklim
(piemērs par mūra ēku, koka ēkām cenas ir augstākas)
- Atsevišķā apdrošināšana ar apdari Ls 107
- Ēkas kompleksā apdrošināšana (Cenā nav iekļauta dzīvokļa apdare) Ls 66 gadā
Avots: Balta